Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:690542
 
Evaluation:
Published: 07.06.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas Latvijā    4
  Latviešu nacionālās apziņas veidošana    5
  Nobeigums    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Extract


19.gadsimta otrā puse Latvijas, tāpat kā visas Krievijas impērijas dzīvē iezīmējās ar buržuāziskās modernizācijas sākumu pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Latvija ātri ierindojās rūpnieciski visattīstītāko reģionu vidū. Latviešiem tas ir pirmās Tautas atmodas, latviešu nacionālās kultūras augšupejas un latviešu kultūrnācijas izveides laiks.
Bet ceļš līdz latviešu kultūrnācijas izveides laiku nebija tik viegls. Latvijas tautai bija jāpārdzīvo dzimtbūšanu atcelšanu periodu.
Referātā tiek izskatīta dzimtbūšana atcelšanas nozīme latviešu nacionālās apziņas veidošanā.


Zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas Latvijā


Zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas notika pakāpeniski ar īpašiem Aleksandra I zemnieku likumiem. Pirmie Latvijā brīvlaišanu saņēma Kurzemes guberņas zemnieki, kuru stāvoklis bija visbeztiesiskākais. 1816g., kad Igaunijā tika izstrādāts brīvlaišanas likuma projekts, cara valdība deva rīkojumu 3 mēnešu laikā arī Kurzemes muižniecībai iesniegt savu projektu. Sākotnēji tā piedāvāja Vidzemes zemnieku likuma pārstrādātu variantu, ko valdība noraidīja, tad Kurzemes muižniecība nobalsoja par igauņu izstrādāto variantu (236 par, 9 pret). 1817.25.VIII Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumprojekts tika apstiprināts un 30.VIII Jelgavā cara Aleksandra I klātbūtnē svinīgi pasludināts. Tā ieviešana sākās 1819. Saskaņā ar to zemnieki tika atbrīvoti bez zemes, pakāpeniski atbrīvojoties no saistībām ar muižu un iegūstot personas brīvību. Turpmākās zemnieku attiecības ar muižnieku, kas palika zemes īpašnieks, noteica brīvs līgums. Brīvlaišanas likumā bija arī noteikumi, kas daļēji ierobežoja zemnieka brīvību (zemnieks nedrīkstēja pārcelties uz citu guberņu vai pilsētu, bez muižas atļaujas nedrīkstēja precēties). Tomēr Kurzemes muižnieki bija spiesti rēķināties ar zemniekiem, jo guberņā bija samērā daudz valsts muižu, uz kurieni zemnieks varēja aiziet.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1193563
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register