Ievads
Latvijā sieviešu un vīriešu proporcionālais sadalījums gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan izglītības utt. jomās nav līdzvērtīgs. Sievietes ir mazāk pārstāvētas valsts pārvaldes institūcijās, retāk ieņem vadošos amatus. Socializācijas procesā iegūtie priekšstati par dzimumu atšķirībām ir tik ļoti iesakņojušies, ka sievietes bez ierunām ieņem sev neatbilstošu un nenovērtētu stāvokli. Bet pastāv arī izņēmumi no dotā piemēra, piemērām, runājot par izglītības jomu, kur sievietēm ir vairākumā. Pastāv arī tādas jomas, kurās vīrieši atrodas daudz neizdevīgākā situācijā nekā sievietes. Piemēram, salīdzinājumā ar sievietēm vīriešiem ir daudz īsāks mūža ilgums (aptuveni par 12 gadiem), daudzi vīrieši nenodzīvo līdz pensijas vecumam, vīriešu vidū ir 3 reizes lielāks pašnāvību skaits, kas vairumā gadījumu izskaidrojams ar neprasmi tikt galā ar bezdarba problēmu.
Darba mērķis ir izpētīt dzimumnevienlīdzības jēdzienu, ar to ietverošām pazīmēm, izpausmēm pārvarēšanas problēmām.
Lai sasniegtu izvirzītu mērķi ir jāatrisina sekojošie uzdevumi:
1. jānoskaidro dzimumu diskriminācijas izpausmes formas
2. jāizpēta aktuālas problēmas, kas saistītas ar dzimumnevienlīdzību
3. jānoskaidro pasākumus, kādi var nodrošināt šo problēmu risināšanu
4. lai rastos skaidrāks priekšstats par reālo situāciju, kas pastāv Latvijā, jāpievēršas statistikas datiem.
Pēc iespējas vairāk jāpievēršas dažādiem viedokļiem, kuri tiek pausti laikrakstos, dokumentos, diskusijās, konferencēs.
Darbā tiks izmantota vēsturiskā, loģiskā, salīdzināšanas pētīšanas metodes, kā arī analīze.
…
