Dzīvesvietas nozīme socializācijas procesā

Šī darba mērķis ir izpētīt dzīves vietas nozīmi socializācijas procesā. Šajā referātā vēlos izpētīt lauku teritorijas, mazpilsētu un pilsētu dotās iespējas bērnu un jauniešu attīstībai, izprast dažādo struktūrvienību atšķirības, izanalizēt to plusus un mīnusus un izprast kāda ir šo plusu un mīnusu nozīme socializācijas procesā. Lai sasniegtu mērķi, tika nosprausti šādi uzdevumi: • Izpētīt ciematu, mazpilsētu un pilsētu definējumus • Izpētīt izglītības iespējas katrā struktūrvienībā (par piemēru ņemot, Rīgu, Daugavpili, Sabili un Tomi) • Izpētīt kultūras pasākumu daudzveidību dažādās Latvijas vietās • Aptaujāt vairākus respondentus no dažādām struktūrvienībām, lai uzzinātu viņu domas par viņu dzīvesvietu. Manuprāt, šī tēma ir ļoti aktuāla, it īpaši Latvijā. Jo šajā valstī urbānas pilsētas ir saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem un vairums jauniešu, kam ir šāda iespēja, migrē uz Rīgu. Bieži vien vecāki nemaz napzinās cik daudz faktoru, ārpus ģimenes, ietekmēs viņu bērnu turpmāko dzīvi. Dzīves vieta sevī ietver vēl daudz faktorus (vienaudži, etniskā piederība, politiskā situācija, ekonomiskais stāvoklis globalizācija u.c.). Socializācija ir process, kurā cilvēks apgūst sabiedrībā pieņemtās vērtības un normas, sociālo pieredzi un zināšanas, pateicoties, kurām viņš kļūst par pilntiesīgu un aktīvu sabiedrības locekli.11 Šajā referātā es vēlos noskaidrot vai gan laukos, gan pilsētās ir vienlīdz lielas iespējas iegūt šo pieredzi, zināšanas un iespējas tālākai attīstībai. Satura rādītājs: IEVADS 1.MAZPILSĒTA 1.1. Sabile 2. CIEMS 2.1. Tome 3. PILSĒTA 3.1. Rīga 3.2. Daugavpils 3.2.1. Sākumizglītības iespējas Daugavpilī ANALĪZE SECINĀJUMI Izmantoto avotu saraksts Pielikumi: *Pirmsskolas izglītības iestādes reģionos, republikas pilsētās un rajonos *Vispārizglītojošo skolu skaits reģionos, republikas pilsētās un rajonos *Aptaujas rezultātu apkopojums