Tēmas aktualitāte – darba tēma ir aktuāla ikvienai personai, kuru lielākā vai mazākā mērā skar dzīvnieku tiesību aizsardzība. Šajā darbā ir izklāstīta informācija par dzīvnieku tiesību aizsardzības tiesisko regulējumu Latvijā, to salīdinājumu ar citām Eiropas savienības valstīm un lielākajām problēmām tiesību normu piemērošanā.
Studiju darba mērķis ir apskatīt Dzīvnieku tiesību aizsardzības aktuālākās problēmas, to regulējošos normatīvos aktus un sniegt priekšlikumus šo problēmu risinājumam.
Lai tiktu sasniegts darba mērķis, tiks veikti sekojoši uzdevumi:
1.aplūkot spēkā esošos normatīvos aktus, kas regulē dzīvnieku tiesību aizsardzību Latvijā,
2.veikt Dzīvnieku tiesību aizsardzības sistēmas salīdzinājumu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,
3.apkopot iegūto informāciju un izdarīt secinājumus,
4.izstrādāt priekšlikumus.
Studiju darbā tiks izmantotas šādas pētīšanas metodes:
1.pastāvošo normatīvo aktu un tiesu prakses izpēte,
2.Eiropas Savienības dzīvnieku tiesību aizsardzības sistēmas salīdzinājums ar Latvijas dzīvnieku tiesību aizsardzības sistēmu.
Darba pētījuma priekšmets ir dzīvnieku tiesību aizsardzība.
Pētījuma bāze Dzīvnieku aizsardzības likums, Vispārējā dzīvnieku tiesību konvencija, Civillikums un citi normatīvie akti un interneta resursi par šo tēmu.
1.Dzīvnieku tiesības
Par dzīvnieku tiesībām sauc teoriju dzīvnieku aizstāvības ētikā, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku intereses būtu jāuztver tik par nopietni kā tādas pašas cilvēku intereses un tādēļ dzīvniekiem pienākas šo interešu aizsardzība ar morālu vai juridisku palīdzību. Nereti par dzīvnieku tiesībām mēdz dēvēt jebkura veida dzīvnieku aizsardzību.
Dzīvnieku tiesību aizsardzības definīcijas pamats ir dzīvnieku tiesību aizsardzība no ļaunprātīgiem pārdarījumiem, nosakot cilvēkiem tiesiskus pienākumus un paredzot atbildību par minēto tiesību normu neievērošanu.
Cietsirdīgu rīcību pret dzīvniekiem nereti interpretē pavisam atšķirīgi. Par to liecina tiesu prakse. Šī cietsirdības interpretācija ir saistīta ar to, ka dzīvniekus mēs uztveram kā īpašumu. Ja cietsirdīgām metodēm sniedz pamatojumu, piemēram, ja dzīvniekiem nodarītais ir bijis ar nolūku palielināt ekonomisko vērtību un produktivitāti, to neuzskata par cietsirdību. Cietsirdība netiek apskatīta kā kaut kas slikts pats par sevi. Likums par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem darbojas tikai tajos gadījumos, kad darbības mērķis ir bijis tieši nodarīt pāri dzīvniekiem. Tādējādi rodas dīvaina situācija, jo, ja dzīvniekam tiek nodarīts pāri ar mērķi nodarīt pāri, tas ir cietsirdīgi. Bet, ja dzīvnieka tiesības tiek aizskartas ar nolūku iegūt zinātniskus datus, tas nav cietsirdīgi, vismaz no likumu viedokļa.…
