Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās problēmas

NOBEIGUMS
Darba autors uzskata, ka pašreizēja likuma “Par dzīvojamo telpu īri” redakcijā ir jāveic sekojošas izmaiņas, kurus var nosaukt ka loģisko ceļu dzīvojamo telpu īres tirgus regulēšanai atbilstoši mūsdienu situācijai:
1. Grozīt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 1. punktu, papildinot to izsakot šādā redakcijā:
“Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:
1) bojā vai posta vai pārbūvē bez būvatļaujas dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas”.

2. Izslēgt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44. pantu.
Likuma pamatredākcijā, kas stājies spēkā 1993.gada 1. aprīlī noteica, ka “personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot no tām ar izlikšanu saistītos izdevumus”, un jau 1997. gada 19. februārī ir izteikts redakcijā, kas deva iespēju piedzīt ne tikai izdevumus, kas ir saistīti ar pašu izlikšanu, bet arī visus citus iespējamos zaudējumus, kas varēja rasties izīrētājām.
Autorprāt, panta izslēgšanai no likuma teksta ir šādi iemesli:
1. Šī panta vārdiska interpretācija nonāk pretrunā ar likuma mērķi (definēts likuma 1.pantā), jo likuma mērķis ir “reglamentēt tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku” , bet 44.panta noteiktais paplašina likuma piemērošanas loku.
…