Dažādi avoti18 vēstī par to, ka lielākā daļa, lai neteiktu praktiski visi Bauskas
apriņķa čigāni ir bijuši vietsēži, tātad tiem bijis pastāvīgs darbs, vai pastāvīga
dzīvesvieta.
Vislielākā loma čigānu iznīcināšanā Bauskā un tās apriņķī bija pašiem latviešiem.
Jo vācu direktīvās, pēc kurām visai pārvaldei bija jāvadās bija skaidri norādīts, ka
jāiznīcina tikai klaiņojošie čigāni, nevis vietsēži.
Būtībā, čigānu liktenis vairs nebija atkarīgs no vāciešiem, bet gan no priekšnieka
Dzenīša.
Dzenītis savukārt norādījis, ka, lai gan situācija ir čigāniem labvēlīga, tomēr tos ir
nepieciešams pārvietos – visticamāk, uz Ungāriju, tāpēc visi čigāni ir jāsavāc
vienuviet.
Šāda šķietama pārvešana itin nemaz neliecināja, ka būtu gaidāma kāda masveida
nelaime, kura būtu jāpiedzīvo vēl vienai sabiedrības grupai.
Par masveida izmitināšanas vietu tika nolūkota Hānmēmeles19 muiža, uz kuru
1942.g. arī čigāni tika sākti pārvietot no visiem Bauskas pagastiem un pilsētas.
Īstais čigānu skaits, cik patiesībā tika pārvietoti nav zināms, taču pieņemts uzskatīt,
ka tas varētu būt bijis no 200-250 cilvēkiem.
„C” grupas palīgpolicistu uzraudzībā, čigāni Hānmēmeles muižā atradās no
1942.g. 15.-19. maijam.
Vēlāk, ļoti dīvainā kārtā, Dzenītis pieņēma lēmumu, ka visi šie čigāni ir jānošauj
dažu kilometru attālumā no muižas, Jaunsaules mežā. Tika izrakta 20 m gara un 3 m
plata un 2 m dziļa bedre. Ap mežu savukārt tika izvietoti apsardzes posteņi. Kopumā,
čigāni tika atvesti uz mežu nošaušanai divās vai trijās kravas mašīnās.20
Čigānu šāvēji, kā liecina avoti, ir bijuši vācieši un latviešu policisti no Jelgavas.
Arī pats SD un Zemgales Drošības policijas komandieris Henzelis ieradies uz čigānu
šaušanas aktu.
Čigānus šāva kailus, grupās pa 10-15. Pati šaušana ilga 2-3 stundas, kas bija
šķietami pietiekošs laiks lai varētu nogalināt tik daudz cilvēku.
…
