Eirāzijas Muitas savienība

Secinājumi un priekšlikumi
2010.gadā bija izveidota Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnija pēc Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas principu parauga. Šī muitas ūnija ir pirmais dzīvotspējīgais posms turpmākai integrācijai NVS telpā, kas jau šodien ietekmē ekonomiskos procesus ārpus izveidotās ūnijas un iekš tās. Kursa darbā veiktā analīze autoram ļauj izdarīt šādus secinājumus:
1. Krievijas, Baltkrievija un Kazahstānas muitas ūnija ir pirmā veiksmīga dzīvotspējīga un jau reāli strādājošā apvienība ar mērķi turpināt ekonomisko un monetāro integrāciju EAEC (angļu val. The Eurasian Economic Community) ietvaros – iesaistot arī Armēniju un Kirgiztānu, pamatojoties uz Eiropas Savienības ekonomiskās un monetārās integrācijas pamatiem, kas dod noteiktu potenciālu esošajai muitas ūnijai izaugt līdz lielam ekonomiskajam blokam, kuram būs liela ekonomiska ietekme Eirāzijas kontinentā ar potenciālām ģeopolitiskām un ģeoekonomiskām sekām.
2. Muitas ūnijas izveide izsauca tirdzniecības nosacījumu izmaiņas starp muitas ūnijas valstīm un trešajām valstīm. Savstarpējās tirdzniecības jomā bija unificēti tarifi praktiski visām preču grupām, un 103 attīstības valstis saņēma preferences tirdzniecībā ar muitas ūnijas dalībniekiem.
3. Ar muitas ūnijas izveidošanu bija izstrādāts speciāls vienotais aizsardzības mehānisms pret importu, kurā ietvertas vienošanās par speciālu aizsardzības, antidempinga un kompensāciju pasākumu pielietošanu attiecībā uz trešajām valstīm.
4. Muitas ūnijas ietvaros bija unificēta muitas administrēšanas sistēma. Vienotā muitas kodeksa izveide būtiski atviegloja uzņēmējdarbības procesus un pozitīvi ietekmēja savstarpējo tirdzniecības liberalizāciju un ekonomisko sadarbību starp valstīm.
…