Latvija ir daļa no starptautiskās juridiskās telpas un mijiedarbojas ar citām tiesību
sistēmām. Īpaši to ietekmē Latvijai saistošie starptautisko cilvēktiesību avoti un Eiropas
Savienības tiesību avoti. Satversmes 89. pants un Satversmes tiesas judikatūra atspoguļo
Satversmes atvērtību starptautiskajām tiesībām, nacionālo un starptautisko cilvēktiesību avotu
mijiedarbību. Šī raksta mērķis ir identificēt problēmu jautājumus Satversmes tiesas nolēmumos
attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību un starptautisko cilvēktiesību avotu piemērošanu. Raksts
nepretendē uz visaptverošu tēmas analīzi. Tas atspoguļo Satversmes tiesas metodoloģijas
evolūciju Eiropas Savienības tiesību un starptautisko cilvēktiesību avotu piemērošanā, analizē,
kā tā ir ietekmējusi konstitucionālās sūdzības iesniedzējus, un identificē, pēc autora domām,
būtiskākos problēmu jautājumus attiecībā uz starptautiskajiem cilvēktiesību avotiem kā
pamattiesību aizsardzības minimālo standartu.
Satversmes 8. nodaļā un citās normās ietverts konstitucionāli aizsargāto pamattiesību
katalogs. Uzskaitot tādas pamattiesības kā, piemēram, tiesības uz dzīvību, sociālo
nodrošinājumu, tiesības uz spīdzināšanas aizliegumu un vārda brīvību, Satversmē uzsvērts to
aizsardzības konstitucionālais statuss. Tomēr tas nenozīmē, ka Satversmē ietvertās pamattiesības
veidotu noslēgtu sistēmu. Satversmes 8. nodaļu ievada Satversmes 89. pants, nosakot, ka valsts
atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem
starptautiskajiem līgumiem. …