Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,48 (12%)
Discounted price*:
3,51
Purchase
Add to Wish List
ID number:211098
Author:
Evaluation:
Published: 13.12.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Not used
Time period viewed: 2008.g. - 2009.g.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Ko nozīmē Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība    4
2.  EMS vēsture un eiro ieviešana    6
3.  EMS trīs posmi    8
3.1.  EMS pirmais posms    9
3.2.  EMS otrais posms, EMI un ECB izveide    10
3.3.  EMS trešais posms, valūtas kursu neatsaucama fiksēšana    12
4.  Māstrihtas kritēriju izpilde    13
5.  Kā organizēta Eiropas Savienības monetārā savienība    14
6.  EMS dalībvalstis    16
7.  Latvija un EMS    17
8.  Eiro    18
  Izmantotā literatūra    20
Extract

1. Ko nozīmē Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība
Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tas vienlaikus ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu.
Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē:
- vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs jeb eiro zonā;
- vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. Tās galvenais mērķis ir cenu stabilitāte;
- ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
Dalība EMS dalībvalstīm nozīmē stabilitāti un ekonomikas izaugsmi. Tas ietver dzīves līmeņa celšanos, plašāka preču un pakalpojumu tirgus pavērtās iespējas, lielāku politisko ietekmi un ciešāku integrāciju ar pārējām valstīm.
Taču dalība ES un EMS prasīja no dalībvalstīm arī aktīvu piedalīšanos reformu procesā. Vairumam valstu dalība ES nozīmējusi stabilitātes un labklājības līmeņa pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, ārējo tiešo investīciju un kapitāla plūsmu pieaugumu.
ES sākotnēji nabadzīgāko dalībvalstu - Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas - pieredze rāda, ka pievienošanās ES ir nesusi daudzas pozitīvas pārmaiņas šo valstu dzīvē, bet daudz ir bijis atkarīgs no pašu valstu spējas veikt nepieciešamās reformas. Visveiksmīgāk ir attīstījusies Īrija: pievienošanās brīdī 1973. gadā tās iedzīvotāju labklājības līmenis bija tikai aptuveni 60% no ES vidējā labklājības līmeņa, bet 1990. gadā šis rādītājs jau pieauga līdz 75% un vēl pēc desmit gadiem pat pārsniedza ES vidējo līmeni par 20%. Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps Īrijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji bijis 8.4% gadā. Tas sasniegts, lielā mērā pateicoties straujam investīciju pieaugumam, kā arī pārdomāti izmantotam ievērojamam ES strukturālo fondu atbalstam.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Eiropas Monetārā savienība”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/211098

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register