Eiropas Savienības kopējās politikas ekonomiskajā sfērā

Secinājumi.
1. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas mērķa ES sasniegšanai ir adekvāts finansējums izvirzītajām prioritātēm.
2. . Dalībvalstis ir ievērojami pārsniegušas valstu vadītāju izvirzīto mērķi - 1,0 %, kas bija jāsasniedz vēlākais līdz 2009. gadam. 20 dalībvalstis ir vai nu precīzi sasniegušas mērķi, vai arī to pārsniegušas.
3. Dalībvalstīm jārēķinās ar ES viedokli un tiesību principu interpretāciju.
4. Jau pašos sadarbības pirmsākumos, 1951. gadā izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, tās dalībvalstis paredzēja Eiropas valstu sadarbības pāraugšanu valstiskā veidojumā, viņi gan to nosauca par pirmo soli uz federālu Eiropu.
5. Līgums par Eiropas Konstitūciju bija jānodod tautas balsošanai saskaņā ar Satversmes 68. panta 4. daļu, bet tas netika izdarīts vien politisku apsvērumu dēļ, nevērtējot tā ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu.
6. Iestājoties ES, jebkurš Latvijas, kā arī ES transporta uzņēmums var brīvi veikt starptautiskos autopārvadājumus no Latvijas uz citām ES dalībvalstīm.
7. Valstīs ar relatīvi augstu IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, ir arī vienlīdzīgāks ienākumu sadalījums (mērīts ar Džini indeksu5), bet līdz ar strauju ekonomikas izaugsmi pieaug arī Džini koeficients, t.i., plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem pieaug.
8. Sociālās politikas attīstību Latvijā prasības nosaka valsts pašas principi un intereses, un ES kopējie mērķi saistībā ar sociālo aizsardzību un iekļaušanu, sekojot AKM.
9. ES rūpniecības politika stimulē Latvijas ekonomisko izaugsmi. ES mērķis ir panākt dinamiskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas ekonomiskās telpas izveidi (t.s. Lisabonas process).
10. Dalībvalstu dažādie ekonomiskie rādītāji, piemēram, IT attīstības jomā un dalībvalstu atsevišķās rūpniecības politikas ietekmē Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju.
11. Kopš 90. gadu otrās puses ekonomikas attīstībā sākuši darboties citi faktori – tieši ekonomikas pārorientācija uz ES, ārvalstu investīcijas u.c.

…