Eiropas Savienības pilsonība, pilsoņu tiesības

SATURS Ievads 3 1. Pilsonības jēdziens 4 1.1. Pilsonība un piederība valstij 4 1.2. Valsts rīcības brīvība pilsonības jautājumos 5 1.3. Latvijas pilsonība 6 1.3.1. Latvijas pilsonības institūtā – nepilsoņu statuss 7 1.3.2. Nepilsoņu tiesību apjoms Latvijā 8 1.3.3. Bezvalstnieku tiesiskais statuss 8 2. Pilsonības jēdziens Eiropas Savienībā 10 3. Eiropas Savienības pilsoņa tiesības 12 3.1. Garantētas pamattiesības 12 3.2. Nepilsoņu tiesības ES 15 4. Pilsoņu tiesību aizsardzība Eiropas Savienībā 16 4.1. Eiropas Ombuds 16 4.2. Eiropas Savienības tiesa 18 4.2.1. Tiesas kompetence 19 Secinājumi un priekšlikumi 21 Izmantotās literatūras un avotu saraksts 23 Pielikumi 24 IEVADS 2003.gada 16.aprīlī Atēnās tika parakstīts līgums starp [....] par [....] Latvijas Republikas [....] pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk darbā – ES) . Uz šī līguma pamata 2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli kļuva par ES dalībvalsti. Ar šā līguma spēkā stāšanās brīdi, Latvijai saistoši ir kļuvuši visi ES tiesību akti, tai skaitā arī Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (turpmāk darbā – Kopienas dibināšanas līgums) (ar 2009.gada 1.decembra Lisabonas līgumu grozīts un ieguvis jaunu nosaukumu „Līgums par Eiropas savienības darbību”), kura 17.pantā teikts: Ikviens cilvēks, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību. Valstij iestājoties ES, tās pilsoņi iegūst jaunas tiesības. Latvijas pilsoņi ir arī ES pilsoņi. ES pilsonība piešķir papildus tiesības, neuzliekot būtiskus pienākumus. Ideja par Eiropas pilsonību ar precīzi definētām tiesībām un pienākumiem radās no līgumos paredzētās personu pārvietošanās brīvības, un par to sāka domāt jau pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Pēc 70. gadu vidū sāktajiem sagatavošanas darbiem Līgumā par Eiropas Savienību, ko noslēdza 1992. gada 7.februārī Māstrihtā (dēvēts arī par Mārstrihtas līgumu), ES tika izvirzīts mērķis “stiprināt dalībvalstu valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzību, ieviešot Eiropas Savienības pilsonību” . Līdzīgi kā valsts pilsonība, arī ES pilsonība ir paredzēta, lai aprakstītu saikni starp pilsoni un Eiropas Savienību, kuru raksturo pilsoņu tiesības, pienākumi un politiskā līdzdalība. Darba mērķis ir noteikt pilsoņu tiesisko statusu attiecībās ar ES, tādējādi identificējot to tiesību un pienākumu apjomu, kas ir saistīts ar šāda statusa iegūšanu.