Eiropas Savienības plusi un mīnusi, tās perspektīvas

Arī tagad minimālā alga Latvijā nav pārāk augsta, jo, ņemot vērā augstās īres cenas, cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, ir grūti izdzīvot no algas līdz algai. Tāpēc tā sauktie ātrie kredīti tagad ir pat ļoti populāri cilvēku vidū. Patiesībā, cilvēki nonāk parādu jūgā tieši valsts dēļ, jo alga ir nepietiekama, un viņi meklē kādu citu veidu, kā iegūt naudu. Pēc manām domām, Latvijai šajā ziņā būtu jāņem vērā kādas citas valsts modelis, jo ES nevar palīdzēt, ja valsts pati nerisina savas iekšējās problēmas.
Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi uz nākotni vērsta organizācija. Grieķija ir viena no vissmagāk cietušajām valstīm Eiropas parādu krīzē, kura aizsākās jau 2009. gadā. Grieķija iedzīvojās dziļos parādos un zaudēja investoru uzticību, kas būtiski sadārdzināja aizņemšanās izmaksas. 2010. gadā Grieķija pirmo reizi lūdza starptautisko aizdevumu, lai izvairītos no valsts maksātnespējas. Grieķijas krīze būtiski sarežģī visas Eiropas , tātad arī Latvijas ekonomisko situāciju un pamazām sāk brukt Eiropas Savienības attīstība.
Eiropas Savienība nav centralizēta federācija, kāda vēl nesen bija PSRS. Daudzas dzīves jomas, tai skaitā budžets un tā sadaļas, sociālā joma, ārpolitika, attīstības plāni, transporta un enerģijas infrastruktūra, valsts aizsardzība un pat rūpnieciskais komplekss PSRS bija vienots un centralizēts. Ja Eiropas Savienību būtu vienotāka, kā kādreiz bijusi Padomju Savienība, arī ES valstis kļūtu vienotākas un, iespējams, būtu vērojama gan ekonomiska, gan sociāla attīstība Latvijā, kā arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to starp arī Grieķijā.
…