3. Eseja par Latvijas izaicinājumiem saistībā ar 2015.gadā paredzēto prezidentūru Padomē.
Saskaņā ar EKL noteikumiem kopš 1958.gada ES Padomes prezidējošā valsts jeb prezidentūra mainās katrus sešus mēnešus. Kopš 2007.gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, tika ieviests prezidentūras trio princips, t.i., ES Padomē pusotra gada perioda prezidēšanu kopīgi nodrošina trīs valstu grupa, veidojot kopīgu programmu un darba pēctecību.
LR pirmā prezidentūra ES Padomē būs 2015.gadā, ko veidos trio ar Itāliju un Luksemburgu.
Prezidentūra ir atbildīga par ES Padomes darbības nodrošināšanu. „Saskaņā ar Lisabonas līgumu prezidējošā valsts vada visu līmeņu sanāksmes, ierosina pamatnostādnes un izstrādā vajadzīgos kompromisus, lai ES Padome varētu pieņemt lēmumus. Savukārt ES Padome ir viena no ES galvenajām institūcijām, kurā tiekas visu ES dalībvalstu ministri, lai pieņemtu tiesību aktus (visbiežāk kopā ar Eiropas Parlamentu) un saskaņotu politiku. ES Padomes ziņā ir parakstīt nolīgumus starp ES un citām valstīm, apstiprināt ES gada budžetu, izstrādāt ES ārlietu un aizsardzības politiku, koordinēt ES dalībvalstu ekonomikas politikas aprises un sadarbību starp dalībvalstu tiesām un policijas iestādēm” .
Prezidentūrā visām valstīm ir vienlīdzīga pozīcija, kas nav atkarīga no dalībvalsts iedzīvotāju skaita, ekonomikas vai citiem rādītājiem. Ņemot vērā minēto, LR sagaidāmi šādi izaicinājumi ES prezidentūras sakarā.
Viens no ES, kā jebkura juridiska veidojuma, pamatelementiem ir budžets un tā izstrāde, tā sadales lietderīgums. Autora ieskatā, ir būtiski, ka LR prezidentūras laikā uzņemsies lielu atbildību par ar ES budžetu saistītajiem jautājumiem. „Prezidentūras laikā LR finanšu ministrs vadīs ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes jeb ECOFIN procesu. …
