Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:418848
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.10.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Sociālās deviācijas    5
2.  Pašnāvību vispārīgais raksturojums    6
2.1.  Pašnāvību vēsturiskā attīstība    6
2.2.  Pašnāvnieku tipi    7
2.3.  Pašnāvību cēloņi    8
2.4.  Pašnāvību tendences Latvijā    9
2.5.  Pašnāvību regulēšana normatīvajos aktos    11
2.6.  Suicīdu argumentācija no morāles viedokļa    13
3.  Eitanāzijas vispārējs raksturojums    14
3.1.  Cilvēka pamattiesību nostiprinājums starptautiskajos un Latvijas valsts normatīvajos aktos    14
3.2.  Eitanāzijas izplatības vēsturiskie aspekti    16
3.3.  Eitanāzijas aktualizācija mūsdienās    17
3.4.  Eitanāzijas veidi    18
4.  Tiesvedība eitanāzijas un pašnāvības lietās    21
5.  Eitanāzijas legalizācijas varbūtības teorija    23
6.  Orgānu transplantācijas problēma    25
7.  Ārstu un pacientu savstarpējā saskare    27
7.1.  Iespējamo letālo seku izziņošana pacientam    27
7.2.  Hipokrāta zvēresta savienojamība ar nelikumīgas ārstniecības veikšanu    28
  Nobeigums    29
  Pielikums    31
  Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts    32
Extract

Mūsdienās sabiedrībā aizvien biežāk izskan prasības pieņemt atbilstošas juridiskas normas, kas dotu iespēju legāli izbeigt dzīvību, ja mirstošais pacients to pats nepārprotami vēlas. Šādos apstākļos veiktu eitanāziju varētu arī saskaņot ar ārsta profesionālo ētiku, jo visos ārstu darbības kanonos ir teikts, ka ārstam ir pienākums glābt pacienta dzīvību, taču šis pienākums nebūt nesniedzas tiktāl, lai ārstam liktu jebkuros apstākļos ar mākslīgiem līdzekļiem paildzināt pacienta mūžu. Kāpēc gan ārsta pienākumam ir jābūt mēģināt reanimēt slimnieku, ja ir gandrīz pilnīga pārliecība, ka pacients šo mēģinājumu neizturēs?

Nobeigums.
Daži eitanāziju sauc par žēlsirdības aktu attiecībā pret slimnieku. Varbūt tā arī ir. Bet varbūt tā ir izmisuma žēlsirdība un var būt žēlsirdība pat ne attiecībā pret slimnieku, bet gan pret apkārtējiem un pašu ārstu ?
Par dzīvību vajag cīnīties līdz beigām, jo katram ārstam ir jābūt gandarījumam par katru no nāves izglābto pacientu. Ārsta pienākums pie mirēja gultas – darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai atvieglotu ciešanas, cīnīties par pacienta dzīvību līdz pēdējai stundai. Reizēm pat šīs stundas un dienas, kas ir atņemtas nāvei, var izglābt cilvēkam dzīvību. Tāpēc arī, raugoties no šā aspekta, eitanāziju nevajadzētu legalizēt.
Pirms rakstīju doto kursa darbu, runāju ar daudziem cilvēkiem. Tie bija ne tikai ārsti (aptaujas rezultātu apkopojumu skat. pielikumā nr.1), bet arī cilvēki, kas ir tāli no medicīnas, jauni un veci, sievietes un vīrieši. Mani tiešām izbrīnīja viņu sniegtās atbildes, jo gandrīz vai visi aptaujātie bija par aktīvo eitanāziju. Tiesa, visi aptaujātie bija veseli, bet nevis neizārstējami slimi, tāpēc arī es nespēju objektīvi spriest par iegūtiem rezultātiem, jo, atbildes būtu savādākas, ja paši aptaujātie dotajā brīdī atrastos dilēmas priekšā – veikt eitanāziju vai pašnāvību, vai nē. Ne reizi vien es esmu pārliecinājies, ka nav iespējams saprast otru cilvēku, iekāms tu neesi iedomājies sevi viņa vietā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,98 €
Work pack Nr. 1362500
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register