Šādi projekti jau šobrīd tiek īstenoti Zviedrijā, Somijā un citās šā reģiona valstīs, kur lauksaimnieki par mitrāju veidošanu uz savas lauksaimniecībā izmantojamās zemes saņem ievērojamu atbalstu no valsts. [1;2]
Jūrā īpaši svarīgi ir saskaņot dažādu ieinteresēto personu un jūras lietotāju intereses ar dažādu jūras resursu pieejamību un jūras vides ekoloģisko stāvokli. Pirmais šādas saskaņošanas solis būtu aktuālo problēmu apkopošana saistībā ar jūras telpas izmantošanu, kā arī ar zvejniecību.
Attiecībā uz piesārņojumu, kas rodas no jūras transporta, nepieciešams veikt regulāru monitoringu, stingrāk kontrolējot notekūdeņu iepludināšanu jūrā, kā arī noteikt sodus uzņēmējiem, kas nepilda noteiktās prasības.
Būtiska loma dažādu stratēģiju un rīcības plānu ieviešanai ir sabiedrības līdzdalībai, tāpēc svarīgas ir kampaņas, lai informētu sabiedrību par Baltijas jūras aizaugšanas radītajām briesmām.
Pozitīvi vērtējams tas, ka, balstoties uz izveidotajiem dokumentiem, tomēr tiek veiktas arī konkrētas rīcības, piemēram, fosfātu daudzuma samazināšana mazgāšanas līdzekļos. Cerams, ka tas ir pirmais solis, kam sekos citi, piemēram, tiks noteiktas aizsargjoslas gar laukiem un mežiem, kur lieto vairāk minerālmēslu nekā upju baseinu ekosistēma spēj pieņemt, nekaitējot bioloģiskajai daudzveidībai. [15]
Savukārt, negatīvā puse - vides kvalitātes prasības ne vienmēr tiek iekļautas citu nozaru plānošanas dokumentos, bet pat, ja ir iekļautas, vairumā gadījumu netiek īstenotas. Dažkārt prasības tiek uztvertas kā slogs un tiek izpildītas tikai formāli. Taču ietekme uz vidi būtu jānovērtē ikvienā ES politikas jomā, piemēram, pieņemot lēmumus par lauksaimniecību, enerģiju un transportu. Vides problēmas ir jārisina saistībā ar to izraisītāju avotu, un tas bieži skar vairāku politiku jomas. Ir jāmudina visa sabiedrība – uzņēmēji, iedzīvotāji, NVO, sociālie partneri – iesaistīties risinājumu meklējumos vides problēmām, kā arī jāveicina lielāka ekonomisko nozaru pārstāvju iesaiste plānošanas procesā.
…