Latvijā mežs no seniem laikiem ir bijis apdziedāts Latvju dainās, tas ir devis iespēju uzbūvēt mājokli, devis tam siltumu un patvērumu Latvijas cilvēkiem nestundā. No koka ir gatavoti darba rīki un arī ieroči.
Mežs nav tikai koksnes iegūšanas avots. Mežam ir daudz citu funkciju – labvēlīga ietekme uz mitruma regulēšanu, ūdens līmeņa uzturēšana upēs un ezeros, vēja virziena un ātruma regulēšana, vai visu to kopā ņemot lauksaimniecības ražu palielināšana, kā arī meža dekoratīvā un sanitārā nozīme ir izcili svarīgi faktori mūsu tautas saimniecībā, tāpēc mežs ir saprātīgi jāapsaimnieko un jākopj.
Meža zemes Latvijas Republikā aizņem 45 % no valsts kopplatības (6,5 milj.ha). Vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,15 ha meža, tomēr Eiropā šis rādītājs ir 0,37 ha uz vienu iedzīvotāju.
Referātā autors apskatīs meža izmantošanas veidus.
1.Vielu aprite mežā
Vielu aprite mežā ir vielu rašanās, pārveidošanās un pārneses process meža ekosistēmās. Izšķir bioķīmisko, bioģeoķīmisko un ģeoķīmisko vielu apritimeža. Bioķīmiskā vielu aprite ir saistīta ar vielmaiņas norisēm organismos. Katrā organismā notiek nemitīga vielu plūsma, piemēram, zaļajos augos fotosintēzes, transpirācijas u.c. vajadzībām no saknēm uz lapām (skujām) pārvietojas ūdens un minerālvielas, bet pretējā virzienā plūst fotosintēzes produkti. Daļa šo organismu produktu tiek patērēti pašu augu dzīvības procesu uzturēšanai (elpošanai), bet daļa tiek uzkrāti (primārā produkcija).…