Elīnas Zālītes biogrāfija un literārā daiļrade

Dzimusi Gaujienas Vosos amatnieka ģimenē. Mācījusies jaunlaicenes pagastskolā un Valkas sieviešu ģimnāzijā. Strādājusi par skolotāju Alūk­snē un Apē. Kopš 1921. g. dzīvojusi un strādājusi Rīgā: bijusi Dailes teātra dramaturģe, padomju pe­riodā darbojusies Kultūras tuvināšanās biedrībā ar PSRS tautām, bijusi Muzikālās komēdijas teātra dramaturģe. [1]
Pirmā publikācija - dzejoļa tulkojums laikrakstā "Lat­vijas Vēstnesis" 1921. g. 20. un 30. gados studiju nolūkos vairākkārt bijusi ārzemēs - Ēģiptē, Fran­cijā, Polijā, Šveicē. Lirikā Zālīte gājusi romantisma ceļu, izteiksme - tradicionāla. Emocionāli iedar­bīgā dzeja guva lielu popularitāti (krāj. "Sila ziedi" 1931.-1940. g. izdots piecas reizes). Rakstījusi as­prātīgas lugas, tās daudzkārt izrādītas arī ārpus Latvijas. Prozā kopusi reālpsiholoģisko tradīciju. Padomju posma daiļradei savu zīmogu ir uzspie­duši ideoloģiskie žņaugi. [1]
Tulkojusi vācu, franču, krievu autoru darbus, īpaši ir atzīmējami tulkojumi no igauņu valodas - tautas eposs "Kalevipoegs", A. H. Tammsāres lielie romāni "Zeme un mīlestība", "Mežstrautu saim­nieks" -, kā arī no somu valodas - A. Kivi romāns "Septiņi brāļi".
Mirusi Rīgā, apbedīta Raiņa kapos. Kapa pie­minekļa autors - K. Zemdega. [1]…