Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,38 (11%)
Discounted price*:
3,11
Purchase
Add to Wish List
ID number:171788
Evaluation:
Published: 30.09.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  TEORĒTISKĀ DAĻA    5
1.1.  Sadrupinātā miera laikmets (1933-1936)    5
1.2.  Filma kā nacisma propagandas palīglīdzeklis    6
1.3.  Nacistu propagandas filma ‘’Olympia 1936’’    7
2.  PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA    9
2.1.  Semiotikas analīze kā kvalitatīvā pētījuma metode    9
3.  EMPĪRISKĀ DAĻA    10
3.1.  Pētījuma rezultātu apkopojums    10
  SECINĀJUMI    12
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    13
  PIELIKUMI    14
Extract

SECINĀJUMI
Propaganda ir ļoti ietekmīgs veids, kā paust savu ideoloģiju. Teorijā paustās idejas un pieņēmumi apstiprinājās praksē – filma ir visstiprākais propagandas veids. Ar filmu cilvēks var ne tikai redzēt, viņš var dzirdēt – dzirdēt mūziku, dzirdēt gaviles, balsi, tās intonācijas. To ļoti labi varēja redzēt, dzirdēt un just nacistu propagandas filmā ‘’Olympia 1936’’. Sākot ar prologu, kad Senās Grieķijas slavenā tēlnieka Mīrona skulptūra ‘’Uzvarētājs diska mešanā’’ lēnām pārtop ārieša rases pārstāvja ķermenī, paužot varenību un novērtību. Šajā brīdī cilvēks vēlas būt tāds pats, tas ir kā ideāls, uz to rodas vēlme tiekties. Rodas griba just līdzi un izdzīvot uzvaru. Filma cilvēkam rada emocionālu nostāju, viņš jūt filmas raidīto vēstījumu un tas iesakņojas viņa prāta. Pārsvarā visi filmā paustie vēstījumi pierāda – filma ir labākais masu medijs. Tas ietver lielu cilvēku skaitu, tas neierobežo pēc demogrāfiskā stāvokļa, vecuma, sociālā stāvokļa un nostājas. Arī tās izpausmes veids ir labāks par jebkuru citu masu mediju – tai ir vieglāk piekļūt, turklāt filma nenopūla cilvēka smadzenes, bet tieši otrādāk – tā liek atstābināties. Ja cilvēks iedomājas par rakstiska satura informāciju un audiovizuāla satura informācija, automātiski psihē nostrādā kāda funkcija, kas liek cilvēkam domāt, ka uzraksta izlasīšanai uz plakāta, vai ziņas izlasīšanai bukletā, ir jāpiepūla loģiskā domāšana, toties filmas uzdevums ir mūs relaksēt un baudīt materiālu. Turklāt, ar filmu propagadu var ietvert zemtekstā – tā konkrēti nepaudīs kādu ideju, teoriju vai ko citu. Tajā izmantos žestus, izteikumus, balss intonācijas – cilvēks to sapratīs pats, sapratīs tas, kas grib saprast un kam tas ir nepieciešams.
Kopumā vēlos teikt, ka nacisti izmantoja ļoti pareizu propagandas veidu. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants
Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Filma kā nacisma propagandas palīglīdzeklis. Filmas "Olympia 1936" analīze”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/171788

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register