Vilkt paralēles starp zinātnieku eksperimentiem un mistiķu atklāsmēm pirmajā brīdī var likties lieki, tāpēc ka abi procesi balstās uz atšķirīgiem pamatiem. Fiziķiem, lai izdarītu eksperimentus, ir nepieciešamas zināšanas un modernā aparatūra, savukārt mistiķi iegūst atklāsmes introspekcijas ceļā, nodarbojoties ar meditāciju – viņiem nav vajadzīgi sarežģīti tehniskie palīglīdzekļi. Zinātniskus eksperimentus noteiktos apstākļos var atkārtot un pārbaudīt, bet mistiskas atklāsmes spēj sasniegt tikai nedaudzie. Tomēr zināmas kopsakarības var atrast. Lai veiktu eksperimentu mūsdienu fizikā, speciālistam ir jāmācas gadiem ilgi. Tāpat, lai sasniegtu atklāsmi, visbiežāk nepieciešams ilgus gadus darboties pieredzējuša meistara vadībā.
Austrumu mistiķi uzskatīja, ka jauns realitātes redzējums rodas spontāni un sagrauj iepriekšējo pasaules uzskatu. D.T.Sudzuki šo sajūtu aprakstīja kā „visbrīnumaināko, kas uzreiz sagrauj vecos uztveres standartus”. Fiziķi kaut ko līdzīgu pārdzīvo, izdarot jaunus atklājumus zinātnē. A.Einšteins savā autobiogrāfijā rakstīja: „Visi mani centieni izskaidrot šos jaunos atklājumus nevainagojās ar panākumiem. Tas bija tā, it kā zeme pazustu zem kājām.”
Jaunie atklājumi fizikā zinātniekiem lika no jauna pārskatīt tādus jēdzienus kā laiks, telpa, matērija, cēlonis un sekas, elementārdaļiņas. Mūsdienu fizikas žurnāla lappusēs rakstītais teksts nezinātājam liksies tikpat noslēpumains kā , piemēram, tibetiešu mandala. Jo, kā materiāls par atklājumiem fizikā, tā tibetiešu mandala sevī ietver pierakstus par mēģinājumiem saprast Visuma noslēpumus un to saistību ar cilvēku.
Savukārt, man tas viss lika pārskatīt tādu jēdzienu kā doma, jo, ja, neskatoties uz neizzināto, fiziķi ir varējuši sistematizēt laiku, telpu u.tml., tad „domu” , manuprāt, sistematizēt arī var. Tātad šī darba mērķis ir apskatīt domu kā fizikālu parādību, ka arī aprakstīt tās īpašības un pazīmes. Darbā tiek apskatīts arī sociālais aspekts – vai cilvēki ir informēti par domas, reliģijas saistību ar fiziku.
…
