Fiziskā sagatavotība garo distanču skrējējiem

Mūsdienās garo distanču skriešanu katrs definē citādāk. Kādam tas var būt tikai pusmaratons un maratons, bet citiem garās distances skaitas vien ultramaratoni. Vieglatlētikā garo distanču skriešana ir no 3,000 metriem līdz pat maratonam. Tiek iekļautas krosa skriešana, kur ir līdzīgas distances jāveic. Olimpisko spēļu programmā ir iekļauta 5,000 m un 10,000 m distances, kuras notiek stadionā, un maratons, kas ir šoseja distance. Tāpat kā vidējās distancēs, tad arī garajās distancēs skrējēji skrien ar sev stratēģisku tempu. Jāpiemin, ka vieglatlētikā ir daudz skrējēji, kuri sākumā ar augstvērtīgiem rezultātiem skrien 3,000 m līdz 10,000 m un beigās arī ir vadošie līderi pusmaratonos un maratonos.
Katru gadu elites skrējēji cenšas labot nacionālos un pasaules rekordus, lai saprastu, cik ātri patiesi cilvēks var veikt konkrētu distanci un cik augstu pats spēj sasniegt savu potenciālu. Var pieminēt arī vairākus projektus kā ‘’Breaking 2’’ un ‘’INEOS 1:59’’, kur pasaules ātrākie skrējēji cenšas noskriet maratonu zem 2 stundām. Un daudzi vieglatlēti, treneri vai vienkārši skriešanas entuziasti paliek ar daudziem jautājumiem, uz kuriem nespēj atrast atbildes.
Garo distanču skriešanā mūsdienās gan profesionālā, gan amatieru līmenī ir svarīgi ievērot skriešanas specifiskumu un veidot atbilstoši savām darba spējām treniņu plānu. Bieži vien skrējēji iedzīvojas veselības problēmās vai traumās, jo nav atbilstošs treniņu plāns vai nezina tā brīža spēka robežas. Lai veiktu garas distances ilgā laikā, ir nepieciešams veidot treniņus, kuri sagatavotu noteiktai distancei. …