Ievads.
Dokumentēšana ir dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas process saskaņā ar tiesību normu prasībām. Tajā ietilpst dokumenta rakstīšana, saskaņošana, parakstīšana, apstiprināšana, apzīmogošana, datēšana, reģistrēšana, kā arī norakstu, kopiju un izrakstu pareizības apliecināšana. Tātad dokumentēšanas darbības rezultāts ir dokuments.
Lai palīdzētu dzīvē īstenot likumus – Ministru kabinets izdot noteikumus, kas reglamentē atsevišķus darbības virzienus. Ministru kabineta noteikumus sauc par likumpamatotiem aktiem. Likumpamatotie normatīvie akti satur tiesību normas, kas atbilst likuma prasībām. Šajos tiesību aktos ir konkretizēti dokumentu izstrādes noteikumi. Referātā tiek analizēti Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, un 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”.
Referāta uzdevums ir noskaidrot, kādas prasības ir jāievēro fiziskai personai izstrādājot un noformējot dokumentu, lai tas atbilstu tiesību aktos noteiktajām prasībām.
Lietvedība ir dokumentēšanai un dokumentāram lietojamo darba sistēmu, metožu un paņēmienu komplekss. Fiziskas personas iekļaujas lietvedības procesā ar mērķi realizēt tiesības vai aizstāvēt likumīgās intereses. Tas izpaužas dažādu maksājumu dokumentu noformēšanā, rakstveida līgumu slēgšanā, iesniegumu (pieteikumu) rakstīšanā un nosūtīšanā tai organizācijai, kura ir tiesīga risināt konkrēto problēmu. Nereti fiziskai personai jāparakstās dokumentā, kuru viņai izsniedz organizācija (piemēram, pasē), par dokumenta saņemšanu, organizācijas dokumentā, apliecinot kādu faktu.
Kaut arī fiziskās personas veic tikai daļu no lietvedības procesa darbībām, arī tās ir izpildāmas atbilstoši tiesību aktu noteikumiem. Nezinot vai nepildot tos (neiesniedzot dokumentu noteiktā laikā vai arī noteiktai organizācijai, kā arī neiesniedzot to vispār, iesniedzot cita veida, cita satura, nepilnīgi vai nepareizi noformētu dokumentu), fiziskā persona pati sev ir radījusi sarežģījumus, kuri dažreiz beidzas ar kļūdu izlabošanu, bet citreiz ar morāliem vai materiāliem zaudējumiem.
…
