Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:713664
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.01.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Fluora vispārējs raksturojums    3
2.  Fluora iegūšana un izmantošana    4
3.  Maksimāli pieļaujamās fluora koncentrācijas vidē    5
4.  Fluora aprite apkārtējā vidē    6
4.1.  Fluora aprite un piesārņojuma avoti atmosfērā    6
4.2.  Fluora aprite un piesārņojuma avoti ūdenstilpēs    7
4.3.  Fluora aprite un piesārņojuma avoti augsnē    8
5.  Fluora iedarbība uz dzīvajiem organismiem    10
6.  Situācija Latvijā    18
7.  Situācija citās valstīs    19
Fluora deficīta samazināšanas iespējas    20
9.  Ieteikumi    22
  Secinājumi    23
  Literatūras saraksts    24
  Interneta resursi    24
Extract

Fluora vispārējs raksturojums

Fluors ir gaiši dzeltena gāze ar asu smaku. Tas ir aktīvākais nemetāls – spēcīgākais oksidētājs, tāpēc arī toksisks un ļoti bīstams. Parastajā vai paaugstinātā temperatūrā tas reaģē ar visiem metāliem, pat ar cēlmetāliem, veidojot fluorīdus (fluora un ūdeņraža maisījums pat eksplodē). Dažus metālus (Mg, Al, Zn, Ni, Fe, Cu) no fluora iedarbības parastajos apstākļos aizsargā nešķīstoša fluorīda aizsargslānis. [1, 2]
Broms un jods fluora atmosfērā aizdegas, veidojot savienojumus BrF, BrF3, BrF5, If5, IF7. Karsējot fluors reaģē ar hloru, kriptonu, ksenonu. Ar slāpekli fluors reaģē tikai elektriskajā lokā. Ar skābekli fluors nereaģē, taču skābekļa fluorīdu OF2 var iegūt fluora reakcijā ar NaOH. [1, 2]
Fluors reaģē ar daudzām saliktām vielām, arī ar ūdeni. Fluora atmosfērā aizdegas pat azbests, kas normālos apstākļos ir ugunsizturīgs, kā arī stikla vate, kuras sastāvā ir ļoti stabila viela – silīcija dioksīds SiO2. Šajās reakcijās vērojama reta parādība – viens no diviem degšanas produktiem ir skābeklis.
Halogēnfluorīdi, piemēram, ClF un ClF3 ir spēcīgi oksidētāji – tajos sadeg pat volframs.
Fluorūdeņradim (HF) sajaucoties ar ūdeni jebkurās attiecībās, tas veido fluorūdeņražskābi. [1, 2]
Pēc ķīmisko elementu izplatības litosfērā un hidrosfērā fluors ieņem 13. vietu. Zemes atmosfērā tas gandrīz nav sastopams.
Pazīstamākie fluora minerāli ir fluorīts (kušņu špats) CaF2 (Vidusāzija, Vācija, ASV, Meksika), kriolīts Na3[AlF6], kas sastopams Grieķijā, un fluorapatīts 3Ca3(PO4)*CaF2 (Kolas pussalā, Spānijā). [1, 2]
Ir izpētīts, ka ir augi, kas spēj sintezēt organiskos fluora savienojumus (pārsvarā fluoracetātus). augstāks fluororganisko vielu daudzums nekā citos augos ir konstatēts sojas pupiņās, tējas augos, auzās u.c.

Fluora iegūšana un izmantošana

Fluoru iegūst pēc A. Muasāna metodes, elektrolizējot tā savienojumu kausējumus speciālās ķīmiski izturīgas iekārtās, kas izgatavotas no niķeļa un vara sakausējuma.
Fluoru izmanto dažādu fluora savienojumu iegūšanai. [1, 2]
Fluorūdeņražskābi izmanto stikla izstrādājumu kodināšanai (matēšanai, gravēšanai).
Fluorūdeņradi lieto fluora un fluorīdu iegūšanai, kā arī fluora saturošo organisko vielu sintēzei.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register