Fosfātu piesārņojuma avotu un ietekmes uz vidi novērtējums

Ūdens resursu racionāla izmantošana un saglabāšana ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Virszemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana ir svarīga daudzām saimnieciskām dzīves jomām, tā ir būtiska cilvēka labsajūtai un dzīves videi kā atpūtas elements. Ūdens vides piesārņojuma avoti, to apzināšana un kvalitātes kontrole, kā arī investīciju plānošana nodrošina slodžu samazinājumu katrā konkrētā vietā un laikā. Ūdenstilpju eitrofikācijas un ūdens ekosistēmu degradācijas novēršana līdztekus ūdens racionālas izmantošanas veicināšanai un dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai atzītas par prioritārām vides aizsardzības problēmām.
Vides aizsardzības politikas plānā Latvijā. Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai (laika posmam no 2004. līdz 2020.gadam) izstrādāta saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 17.panta un Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 21. un 47.punkta deleģējumam, kā arī atbilstoši Nacionālā vides politikas plāna 2004.-2008.gadam un Eiropas Kopienas 1991.gada 21.maija direktīvas 91/271/EC "Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu" prasībām.
Slāpeklis un fosfors ir galvenie piesārņojuma slodzes radītāji ūdens objektos un izsauc to eitrofikāciju. Iespējamā pašvaldību līdzdarbošanās iespējamās piesārņojuma slodzes novēršanai ir svarīga, jo lauksaimniecisko darbību rezultātā radītais slāpekļa un fosfora piesārņojums ietekmē virszemes ūdeņu kvalitāti, bet nokļūstot gruntsūdeņos ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. …