No dziļa ekonomiskā pagrimuma pēc Otrā pasaules kara Francija spējusi panākt ilglaicīgu progresu, kas tagad ļauj to dēvēt par vienu no pasaules ekonomiskajām lielvarām. Šīs attīstības pamatā ir gan veiksmīgā arējās tirdzniecības un investīciju politika, gan valsts ieguldījums ekonomiskās politikas plānošanā pirmajos pēckara gados, tomēr galvenais faktors neapšaubāmi ir vienotās Eiropas ekonomiskās telpas izveide, kas veicina uzplaukumu gandrīz visas nozarēs.
Francijas saimniecība
Francija ir augsti attīstīta industriāla valsts ar intensīvu lauksaimniecību. Rūpniecība ražo 24%, lauksaimniecība - 3,5% tirdzniecība - 15,4% un apkalpes nozares 46,3% no iekšēja kopprodukta vērtības. Francijas ekonomikā ir liels valsts sektora īpatsvars. Valsts kontrolē atrodas 2/5 saimniecības, t.sk. elektroenerģētika, gāzes, akmeņogļu un atomrūpniecība, dzelzceļa transports un komunālā saimniecība , tādēļ tā var izstrādāt un realizēt ilgtermiņa ekonomikas attīstības programmas, ietekmēt privātmonopolu darbību, aktīvi iesaistīties starptautiskos integrācijas procesos.
Enerģijas apgādē liela nozīme ir siltuma un atomelektrostacijām, kas nodrošina energoietilpīgās nozares - melno un krāsaino metalurģiju (Īpaši - alumīnija rūpniecību); gadā ražo ap 32 milj. t melno un gandrīz 1 mljrd. kW h elektroenerģijas gadā ( 7,8 tūkst. kW h uz 1 iedzīvotāju).…
