Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
1,99
You save:
0,30 (15%)
Discounted price*:
1,69
Purchase
Add to Wish List
ID number:329001
Evaluation:
Published: 25.04.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

4. Valsts loma AES nelaimes gadījumos
4.1. PSRS rīcība Černobiļas katastrofā
Pēc pirmā trauksmes signāla, Maskavā sanāca ārkārtas situācijas sapulce, kurā vienbalsīgi tika nolēmts - Černobiļā nekas nopietns būtībā nevarēja notikt. Plkst. 05:00 no rīta, dežūrējošais operators deva otru signālu, pēc kura tika nosūtīta izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu situāciju. Dežūrējošie inženieri veselu dienu apgalvoja, ka eksplodējusi vien dzesēšanas iekārta. Pēc tam, kad Maskava saņēma patieso informāciju par katastrofu, nekavējoties uz Černobiļas piepilsētu Pripitu tika nosūtīti Padomju karavīri un „brīvprātīgie” avārijas seku likvidēšanai. Glābēji nebija aprīkot ar piemērotu glābšanas ekipējumu, tāpēc daudzi no viņiem mira tajā pašā dienā slimnīcā.
Černobiļā un tuvākajos apgabalos cilvēkiem bija liegts izbraukt, lai informācija neizplatītos tālāk. Vēl vairāk – no Kijevas apgabala partijas komitejas pienāca slepens rīkojums nebrīdināt iedzīvotājus un izlikties, ka nekas nav noticis, tāpēc iedzīvotāji, sevišķi bērni interesēti devās uz staciju, lai apskatītu sprādziena izraisītās sekas, tā rezultātā saņemot milzīgu radiācijas devu.

4.2. Japānas rīcība Fukušimas katastrofā
Tāpat, kā pēc Černobiļas katastrofas, arī Japānas valdība centās slēpt patiesās katastrofas sekas, tomēr atšķirība valdību rīcībā bija. Fukušimas valdība brīdināja vietējos iedzīvotājus, laicīgi tos evakuēja un veica citus drošības pasākumus.
Japānas valdība atzina, ka darbinieki nebija apmācīti rīcībai ārkārtas situācijās un tie nezināja, kā rīkoties, kad cunami postījumu dēļ pārstāja darboties arī rezerves ģeneratori, taču tā atšķirībā no PSRS valdības pieņēma palīdzību no Eiropas valstīm. Katastrofa bija par iemeslu citu atomelektrostaciju projektu pilnveidošanai un pārbaudei.

4.3. Valsts lomas izvērtējums
Valsts loma katastrofu seku likvidēšanā un cilvēku drošības jautājumu risināšanā ir milzīga. Pat katastrofu cēloņi ir savā ziņā saistīti ar valsti – Černobiļā tā būtu nepietiekama drošības noteikumu neievērošana, bet Fukušimas AES – valdības neapdomīgais lēmums stacijas atrašanās vietas izvēle. Seku likvidēšana šāda apmēra katastrofās ir atkarīga tikai un vienīgi no valsts valdības reaģēšanas un pieņemtajiem lēmumiem un par to likvidēšanu – cilvēku saslimšanām, dabas problēmām, cilvēku evakuēšanu – atbildība ir jāuzņemas valdībai, jo AES celšanas atļauja taču tiek saņemta no valdības, tādēļ ar šādiem iznākumiem tai ir jārēķinās.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,16 €
Work pack Nr. 1331839
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Fukušimas un Černobiļas atomelektrostaciju salīdzinājums”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/329001

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register