Ģenētiski modificēti organismi, to izmantošanas plusi un mīnusi

Ģenētika (no grieķu valodas genesis – izcelšanās) – zinātne, kas pēta iedzimtību un tās mainību. Atkarībā no pētāmā objekta izšķir mikroorganismu, augu, dzīvnieku un cilvēku ģenētiku, bet no pētīšanas līmeņa – molekulāro ģenētiku, citoģenētiku utt. Mūsdienu ģenētikas pamatlicēji ir G. Mendelis, kas atklāja diskrētas iedzimtības likumus (1865), un T.H. Morgans – hromosomu iedzimtības teorijas pamatlicējs [1].
Ģenētisks no grieķu v. genētikos - ar izcelšanos saistīts [1].
Modifikācija no latīņu valodas modificatio – izmaiņas, pārveidošanās, pārvēršanās, jaunu iemaņu rašanās [1].
Modificēt – latīņu valodā modificare – noteikt pareizu mēru, lietu, parādību vai procesu [1].
Terminu “gēns” 1909. gadā radījis dāņu ģenētiķis Vilhelms Johansens, ar to apzīmēdams iedzimtības faktoru, kurš ietekmē indivīda īpašības kādā noteiktā aspektā (piemēram, attiecībā uz acu krāsu) [2].
Gēnu inženierija jeb ģenētiskā inženierija – bioķīmiska manipulēšana ar iedzimtības materiālu. Bieži vien šūnā ievada jaunu DNS, parasti ar kāda vīrusa vai plazmīdas palīdzību. …