Ģenētiski modificētu organismu ietekme uz vidi

Informācija par jebkura dzīva organisma pazīmēm glabājas organisma šūnās dezoksiribonukleīnskābes (DNS) veidā. Organisma iedzimtības pamatvienība ir gēns (DNS posms), kas satur informāciju par vienu organismam raksturīgu proteīnu. Gēnu kopumu, kas satur informāciju par visu organismu, sauc par genomu. Gēni ir sakārtoti viens aiz otra, veidojot garas DNS molekulas, kuras savukārt veido hromosomas. Dabā pastāvīgi notiek izmaiņas gēnos (t.s. dabīgās mutācijas un translokācijas), daudzas no tām nav vēlamas, bet dažas - organismam derīgās - ir pamatā dzīvo organismu spējai pielāgoties un izdzīvot dažādos apstākļos – tas arī ir evolūcijas pamats.
Septiņdesmito gadu sākumā tika ieviesta jauna tehnoloģija – gēnu inženierija - ar kuras palīdzību kļuva iespējams manipulēt ar DNS laboratorijas apstākļos un izdalīt atsevišķus gēnus, kuri spēj organismam piešķirt noteiktu īpašību. Gēnu inženierijas ieviestā ģenētiskā modifikācija ir jauna gēna, kas atbild par noteiktu īpašību, ievietošana kādā organismā. Gēnu inženierijā ar biokatalizatoru – enzīmu – palīdzību pārrauj DNS dubultspirāli un izņem laukā gēnus, kas nosaka konkrētu vēlamo īpašību. Tādā pašā veidā tiek atvērta otra organisma DNS, kurā ievieto un ar enzīmu palīdzību nostiprina svešos gēnus. …