Ievads
Mēs ne tikai esam saistīti ar dabu – mēs esam daba. Ēdot, dzerot un elpojot mēs nepārtraukti pārmijam ar dabu enerģiju un vielu. Daba apmierina mūsu izdzīvošanas pamatprasības. Mums nepieciešama enerģija, lai sasildītos un pārvietotos, koksne mājokļi būvei un papīra izstrādājumiem un barojošā pārtika un tīrs ūdens veselīgam uzturam. Ar fotosintēzes palīdzību zaļie augi pārvērš Saules gaismu, oglekļa dioksīdu, barības vielas un ūdeni ķīmiskā enerģijā, un visām barošanās ķēdēm, uz kurām balstās dzīvnieku (un arī cilvēka) izdzīvošana, pamatā ir šis augu materiāls. Daba arī absorbē mūsu atkritumus un gādā par mūsu dzīvības uzturēšanu, nodrošinot klimata stabilitāti un aizsardzību pret ultravioleto starojumu. [2;17]
Tā kā vairums cilvēku dzīvo pilsētās un patērē preces, kas importētas no visas pasaules, mēs sliecamies dabu uztvert vienkārši kā derīgu produktu krājumu vai vietu atpūtai, nevis kā mūsu dzīves un labklājības pirmavotu. Ja mēs vēlamies ilgtspējīgu dzīvi, jāraugās, lai mēs neizlietotu izdzīvošanai nepieciešamos dabas produktus un procesus ātrāk, nekā tie var atjaunoties, un neizmestu atkritumus vairāk, nekā tie spēj absorbēties. Globalizācijas procesā strauji attīstās tehnoloģijas, tiek izgudroti arvien vairāk un vairāk dažādu veidu, kas atvieglo cilvēka ikdienu, tās ir dažādas ierastas mājsaimniecības ierīces, līdz pat sarežģītiem robotiem. Manuprāt, mums katram vajadzētu padomāt pirms iegādājamies jaunāko tehnikas ierīci, vai tas tiešām ir tas, kas mums būtu nepieciešams, jo tādējādi mēs varētu ietaupīt gan enerģiju, gan arī citus dabas resursus.
Savā referātā es vēlos parādīt, kas šobrīd notiek pasaulē, kas ir lielā mērā globalizācijas nopelns.
Mana referāta hipotēze ir – globālo procesu izpausme nodara kaitējumu pasaules klimatiskajam stāvoklim un apdraud ilgspējīgu attīstību.
Tehnoloģiju ietekme
Mūsu sabiedrība liek visas savas cerības uz tehnoloģijām kā universāllīdzekli mūsu slimībām. Bet ir pienācis laiks apdomāties. Mēs esam tālu no paradīzes zemes virsū, mēs ejam pretī ekoloģiskai kolapsei: ātrās klimata izmaiņas un augošais jūras līmenis; ozona caurums; sugu un biotopu zaudēšana; paaugstināts procents iespējai saslimt ar vēzi; gaisa, ūdens un augsnes gala produktu formas, kā arī nepieredzēti sociālo, politisko un personīgo līmeņu atsvešināšanās un izmisums. [6]
…
