GPS sistēmu attīstības vēsture

GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēma ļauj noteikt atrašanās vietas koordinātas, izmantojot satelītus, no kuriem tiek uztverti signāli. Koordinātas nosaka, saņemot informāciju no vairākiem satelītiem. Jo vairāk satelītu GPS aparāts spēj uztvert vienlaikus, jo precīzāk tiek noteiktas koordinātas. Ar vienkāršākajām GPS ieartām iespējams noteikt vienīgi atrašanās vietas koordinātas un iezīmēt maršrutus vai fiksēt konkrētus punktus. Mazliet komplicētākas GPS iekārtas piedāvā ari citas papildu iespējas: elektronisko kompasu, iebūvētas kartes, saules lēkta un rieta laiku, mēness fāzes un citas vajadzīgas lietas dažādu kategoriju lietotājiem.
GPS ir radionavigācijas sistēma, ko 1978. gadā izstrādāja ASV militārajām vajadzībām. Tomēr jau kopš pašiem pirmssākumiem tika paredzēta iespēja izmantot šo sistēmu arī civilām vajadzībām, tiesa gan, ne visām. Pēc 1983. gada Korean Airlines lidmašīnas reisa 007 avārijas, kas notika tieši neprecīzo navigācijas sistēmu dēļ, toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans atļāva izmantot globālās pozicionēšanas sistēmas raidīto SPS signālu aviācijas un cita transporta programmās.1
NAVSTAR GPS izveidoja ASV aizsardzības departaments. Pirmsākumos to veidoja 24 satelītu tīkls ,bet mūsdienās- 30. Pirmsākumi GPS sistēmai, bija radiolokācijas satelītu sistēma ar nosaukumu Transit, kura tika izveidota jau 1964. gadā. 2
1973
Tiek pieņemts lēmums izveidot satelītu navigācijas sistēmu, kas ir bāzēta uz esošajām ASV gaisa spēku satelītu sistēmām TRANSIT, TIMATION un 621B;
1977
Pirmā uztvērēju pārbaude vēl pirms satelītu palaišanas orbītā.…