Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
12,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:556500
 
Evaluation:
Published: 22.10.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Nozares un atsevišķu uzņēmumu īss rakturojums    4
1.1.  Nozares nozīme un attīstība    4
1.2.  Konkurence un tirgus    7
1.3.  Nozares attīstības tendences    10
2.  Uzņēmumu resursu struktūra    12
3.  Izmaksas struktūra    16
4.  Lēmumu pamatojums investējot kapitālu    19
5.  Dinamiskās (horizontālās) analīze    24
6.  Struktūras (vertikālās) analīze    37
7.  Likviditātes rādītāji    51
8.  Rentabilitātes rādītāji un ienesīguma analīze    54
9.  Uzņēmuma līdzekļu aprites rādītāji    59
10.  Uzņēmuma kapitāla struktūras analīze    63
11.  Finansiālās noturības analīze    66
12.  Uzņēmuma iespējamās nākotnes prognozēšana    68
13.  Finansiālās darbības stipro un vājo pušu, iespēju un riska faktoru analīze (SWOT)    70
  Secinājumi    75
  Priekšlikumi    77
  Izmantotā literatūra    78
  Pielikums    79
Extract

Lauksaimniecība, kā viena no nacionālās ekonomikas pamatnozarēm, ir cieši saistīta ar visas valsts, īpaši lauku reģionu un arī pārtikas ražošanas attīstību un tādēļ tā uzlūkojama kā būtisks lauku attīstības un visas valsts ekonomikas stabilitātes faktors. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 38 %, no Latvijas kopplatības. Kaut arī lauksaimniecības daļa iekšzemes kopproduktā nav tik liela, lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā ir joprojām pietiekoši liels.
Pēc 1.1.1. att. var secināt, ka Zemgales reģionā ir viražīgākais reģions, jo šajā reģionā ir visauglīgākā zeme. Vismazāko ražu dod Latgales reģionā audzētie graudi.
Racionāla lauksaimniecības ražošanas attīstība lielā mērā nozīmē racionālu dabas resursu izmantošanu.
Līdz ar to lauksaimniecības attīstības pamatuzdevumi ir:
1)valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīvu pārtiku no vietējiem lauksaimniecības produktiem;
2)konkurētspējīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniecībā strādājošajiem;
3)racionāla dabas resursa zemes izmantošana.
Lauksaimniecība bija, ir un arī būs viena no svarīgākām tautsaimniecības nozarēm visās valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Līdz ar to darba temats ir aktuāls visos laikos, it sevišķi tagad, kad lauksaimniecība nav attīstīta līdz mums vēlamam līmenim.
1.1.2. att. var secināt, ka Zemgales reģions ir līderis starp pārējiem reģioniem un pēc tam seko Kurzemes reģions. Zemgales reģionā ir plašumi, kuri ir piemēroti graudkopībai. Toties Pierīgas reģionā ir maz platību, jo tas atrodas pie galvaspilsētas.
Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kura nodarbojas ar augu vai dzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu pārtiku vai citas izejvielas. Lauksaimniecība sākusi attīstīties neolītā, un ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi un attīstību. Aprēķināts, ka ap 40% pasaules iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr kopš Industralizācijas sākuma tās nozīme arvien mazinās un tā veido tikai ap 5% no pasaules kopprodukta (t.i. visu pasaules valstu kopējā iekšzemes kopprodukta).
Latvijas lielākie graudaugu audzētāji palielina savas platības, kā rezultāta samazinās mazo saimniecību skaits, tas ir apskatāms 1.1.4. attēlā. Ik pēc diviem gadiem saimniecību skaitam ir tendence samazināties. Var redzēt, ka 2007. gadā ir tikai 124 lielākās saimniecības, kurām platības ir vairāk par 500 ha.
Lauksaimniecībā ir nodarbināti vidēji 15% Latvijas iedzīvotāju. Pievienotās vērtības daļa IKP ir pakāpeniski samazinājusies. Saimniecību skaits ik pēc 2 gadiem ir samazinājies.
Samērā zemais devums IKP un samērā augstā nodarbinātība lauksaimniecībā liecina par nozares zemo efektivitāti. Salīdzinājumam Eiropas Savienībā pievienotā vērtība uz 1 personu, kas nodarbināta lauksaimniecībā, ir 10 reizes augstāka nekā Latvijā. Zemās efektivitātes cēloņi galvenokārt ir samērā mazie apsaimniekošanas apmēri, nolietotā tehnika, un atpalikušās tehnoloģijas, kā arī zemais specializācijas līmenis.
Lauksaimniecības nozares zemais efektivitātes līmenis atspoguļojas arī tās eko-efektivitātē. Iestrādāto pesticīdu un minerālmēslu daudzumam piecu gadu laikā būtiski palielinoties, nozares pievienotā vērtība mainās maz (ar tendenci samazināties).…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,27 €
Work pack Nr. 1122761
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register