Vēsturiski graudkopība ir pati nozīmīgākā augkopības nozare Latvijā, tomēr pēdējos gados, lai arī graudaugu kopējās platības nedaudz palielinās, arvien lielāka vērība tiek pievērsta rapsim.
Kursa darba mērķis ir izvērtēt graudsaimniecības tendences Latvijā.
Mērķa sasniegšanai tika izpildīti sekojoši uzdevumi:
1.veikts apskats par Latvijā audzētāko graudaugu audzēšanas īpatnībā;
2.Latvijā audzēto graudaugu dinamikas rādītāju analīze;
3.kopējās graudsaimniecības īpatsvara analīze visu sējumu kopapjomā;
4.graudaugu ekonomisko rādītāju apskats.
Rapsis ir rentablāks par graudaugiem, to audzē ar standarta tehnoloģiju un mašīnām. Rapsis līdzsvaro zemnieka ienākumus, darba slodzi un laika apstākļu risku. Latgalē un Vidzemē graudus pērn nevarēja kult, bet rapsi novāca dziedādami. Ziemas šķirnei sējas laiks ir mēnesi pirms graudiem, to vāc pirms lielās kulšanas.
Tā zemnieks iegūst stabilus ienākumus pirms labības ražas. Tā kā rapsis Latvijā tiek audzēts galvenokārt Rietumeiropas tirgum, partneri ir uzticamāki arī naudas lietās.
Tā, ka nākotnē situācija varētu strauji mainīties un rapsis graudaugus izkonkurēs, neskatoties uz to, ka graudaugi no2001.-2004. gadam sastādīja vidēji 50% no visiem sējumiem. LATVIJĀ AUDZĒTO GRAUDAUGU DINAMIKAS RĀDĪTĀJI
1.1. Kvieši
Kvieši pieder pie visvecākajiem kultūraugiem un visplašāk audzētajām un visvērtīgākajām labībām. Pasaulē no labībām kviešiem ir vislielākais īpatsvars kā platību (32,1%), tā arī graudu kopievākuma (28,6%) ziņā. Graudu ražas vidēji 2,5 - 2,7 t/ha.
Kviešu graudu izmantošanas iespējas var būt ļoti daudzpusīgas - lielākā pasaules iedzīvotāju daļa pārtikā patērē maizi. No miltiem gatavo makaronus un konditorejas izstrādājumus. No graudiem iegūst mannu, putraimus, cieti un citus produktus. Malšanas blakusprodukti, it īpaši klijas, kā arī sīkie graudi ir ļoti vērtīga, olbaltumvielām bagāta lopbarība.…
