Horvātijas reljefs ir daudzveidīgs. Šīs nelielās valsts ziemeļos ir meži, kalni un vietām pat mūsu Latvijai raksturīgas ainavas, bet dienvidos – akmeņaini tuksneši un klinšainas, neapdzīvotas salas Adrijas jurā. Līdzās ir vērojami līdzenumi, senas kalnu grēdu atliekas, augstāki kalni, kā arī mazāk augsti kalni.
Horvātijā ir izvietojies auglīgais un paugurainais Vidusdonavas jeb Pannonijas lidzenums, kura malas iezīmē ar mežiem klāti kalni. Tas plešas starp Dravas, Savas un Donavas upi. Te tiek audzēta kukurūza, kvieši, soja un tabaka, bet līdzenuma malās – vīnogulāji. Viens no auglīgākajiem līdzenumiem Eiropā ir Horvātijas līdzenums. Daļa lauksaimniecības produkcijas tiek eksportēta.
Meži aizņem vairāk nekā 30% no valsts teritorijas, galvenokārt tie klāj kalnus. Savukārt dažāda vecuma kalni un kalnu grēdas aizņem 40% valsts teritorijas ar gandrīz 2000 m augstām smailēm. Augstākā virsotne ir Dināra, kas sniedzas 1831 m v.j.l. Ievērojama ir Velebita kalnu grēda, kura ir 150 km gara. Šīs grēdas augstākā virsotne ir Vagaņski Vrha kalns, kura augstums ir 1758 m v.j.l.
Iekšzemē atrodas Zagorjes kalns, kura pakājē no sēravota izplūst ārstniecisks ūdens. Savukārt Papuka kalna pakājē ir karstais avots, bet Psuņa kalna pakājē atrodas auglīgs līdzenums. …
