Identifikācijas jēdziens bērna psiholoģijā

Uzsākot rakstīt šo darbu, vēlējos noskaidrot, kas ir identifikācija un kāda ir tās nozīme bērna attīstības procesā. Nav šaubu, ka katrs cilvēks ir unikāla un neatkārtojama būtne ar savu iekšējo un ārējo struktūru, kas to veido par to, kas viņš ir-personību. Piemēram, A. Ādlers 20.-30.personību skaidroja, ka personībai piemīt savs sākotnējais pirmatnējais kodols, būtība, kas nosaka personību kā tādu, personība ir neatkārtojama, unikāla vienība. Pats kodols dzīves laikā nemainās, bet tikai apaug ar dzīves pieredzi (Svence, 1999, 12).
Arī identifikācija ir būtiska un svarīga, jo tas ir psihes aizsardzības mehānisms, kas piedalās cilvēka eksistences un pašnoteikšanās procesos un, tas ir nozīmīgs bērna (cilvēka) personības attīstības procesā. Šis psiholoģiskais process palīdz mums paplašināt savu pieredzi, emocionāli bagātināt sevi. Katrs bērns augot piedzīvo gan pozitīvus mirkļus, gan smagākus, negatīvākus brīžus, tāpēc mūsu psihe ir tā, kas cenšas mūs pasargāt no šiem sāpīgajiem brīžiem, tas ir mūsu aizsargmehānisms, kas mums ir ļoti vajadzīgs. Zigmunds Freids uzskatīja, ka psiholoģiskā aizsardzība ir psihiski bezsamaņā notiekošie procesi, kuru mērķis ir samazināt negatīvās pieredzes ietekmi. Aizsardzības līdzekļi ir pretestības procesu pamats ( Freud, 1894). Aizsardzības mehānisms ir arī ļoti nozīmīgs cilvēka adoptācijas procesā. Tie palīdz mums veiksmīgāk sadzīvot ar ārējo pasauli, palīdz mums veiksmīgāk tikt galā ar dzīvi, darbu un savstarpējām attiecībām.
Indivīda psiholoģiskā aizsardzība nav iedzimta prasme. Tas tiek iegūts mazuļa socializācijas laikā. Bērnam galvenais iekšējās aizsardzības mehānismu veidošanās avots un to piemērošanas piemēri ir viņa vecāki, vēlāk vienaudži. Taču svarīgi ir atcerēties, ka visam dzīvē ir jābūt veselīgā balansā, ja kaut kas ir par daudz vai par maz, tas atkal var radīt problēmas veselīgai personības attīstībai.…