Mūsdienās preču tirgus ir pārpildīts, ražotāji vairākumā gadījumu piedāvā produktus, kas būtiski neatšķiras no konkurentu produktiem. Tiem ir līdzīgas cenas, kvalitāte. Šādos gadījumos Labi izgatavots un noformēts iepakojums paaugstina preces vērtību pircēja acīs.
Pētījumi liecina, ka patērētājs aptuveni 70% gadījumu lēmumu par pirkumu pieņem veikalā, tādēļ reklāmas speciālisti parasti saka, ka iepakojums ir mārketinga komunikāciju pēdējās piecas izšķirošās sekundes, no kurām tiek izlemts – pirkt produktu vai nē!
Arī Latvijā ir novērojama tendence, ka iepakojuma izvēli nosaka tieši patērētājs ar savu izvēli. Uzņēmēji ar vien vairāk sāk domāt par to, kā izveidot efektīvu preču iepakojumu, lai spētu konkurēt ar ievestajām precēm vietējā tirgū, kā arī eksportēt uz ārzemēm. Tādu iepakojumu, kas labi izskatītos, nodrošinātu ilgāku preces realizācijas termiņu, būtu ērts uzglabāšanai, transportēšanai, patērētāju lietošanai, aizsargātu preci no viltojumiem. Tiek meklēti dažādi iepakojuma risinājumi, kas spētu piesaistīt patērētāja uzmanību. Pēdējā laikā pasaulē uzņēmumi sāk pievērst pastiprinātu uzmanību tam, lai iepakojums būtu pēc iespējas videi draudzīgs.
Patstāvīgā darba mērķis ir izpētīt iepakojuma ietekmi uz patērētāja izvēli, kā arī izstrādāt priekšlikumus Latvijas uzņēmumiem iepakojuma veidošanā.
Vadoties no izvirzītā mērķa, tā sasniegšanai autori izvirza šādus uzdevumus:
Balstoties uz anketēšanā iegūtajiem datiem noskaidrot:
1)cik lielā mērā iepakojums ietekmē patērētāja izvēli iepirkšanās procesā;
2)kam patērētāji pievērš uzmanību iepakojumā;
3)kādas ir tās preču grupas, kuru iepakojumam patērētājs pievērš lielāku uzmanību, kādas ir tās, kurām pievērš mazāku uzmanību.
4)Izstrādāt priekšlikumus efektīva iepakojuma veidošanai.
Lai noskaidrotu iepakojuma ietekmi uz patērētāju lēmuma pieņemšanas procesu iepērkoties, kā arī to, kuras ir tās preču grupas, kuru iepakojumam patērētājs pievērš lielāku uzmanību iepērkoties, 2006. gada aprīlī viens no autoriem veica anketēšana, aptaujājot 200 Latvijas iedzīvotājus. Efektīvai datu pastrādei autori izmantoja datorprogrammu SPSS un Micrasoft Excel.…
