Viens no demokrātiskas valsts elementiem ir efektīva un tiesiska valsts pārvalde, kas savā darbībā ievēro sabiedrības intereses.
Valsts administrācija (pārvalde) ir domāta kā valsts uzdevumu pildīšana. Daļu šo uzdevumu pilda publiski – tiesiskas juridiskas personas (valsts pārvaldes iestādes) uz valsts pilnvarojuma pamata un likumā noteiktās robežās.1 Efektīvas valsts pārvaldes pamatā ir maksimāla labuma sniegšana sabiedrībai ar minimālu resursu patēriņu. Turklāt tai ir jābūt stabilai.
Lai panāktu šos priekšnoteikumus un pildītu valsts uzliktos uzdevumus, ir nepieciešams tāds tiesisks institūts kā valsts civildienests. Tā mērķis ir regulēt juridiskās attiecības starp valdību no vienas puses un amatpersonu (ierēdni), kas tieši veic valsts pārvaldes funkcijas, no otras puses. Tieši civildienestam ir jāīsteno stabilu, efektīvu, atklātu un paredzamu valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs.2 Tāpēc ir pašsaprotami, ka valsts civildienestā ir jāstrādā ierēdņiem, kas ir kompetenti savā darbības jomā, zina savas tiesības un apzinīgi pilda valsts uzliktos pienākumus. No ierēdņu veiktā darba lielā mērā ir atkarīga visa valsts darbība, jo birokrātija ir tā izpildvaras daļa, kas vistiešāk ir atbildīga par normatīvo aktu ieviešanu dzīvē un to izpildes kontroli. Tāpat tieši civildienests ir atbildīgs par to, kur tiek tērēta nodokļos samaksātā nauda.
Diemžēl ar civildienestu saistās arī galvenās pašreizējās pārvaldes problēmas: patreiz Latvijā neesot spēcīga civildienesta, kas spētu nodrošināt augstus ētiskos standartus un novērst korupciju, kā arī pārvalde nespēj nodrošināt stabilu administrāciju lielās kadru maiņas dēļ un slikto iemaņu dēļ3.
Taču, lai pilnvērtīgi varētu pildīt savu darbu, valsts civildienestā strādājošajiem jādod tiesības rīkoties valsts vārdā, pildot dienesta pienākumus un jārada atbilstoši apstākļi pienākumu veikšanai. Jeb, kā raksta prof. K. Dišlers, valsts prasa no ierēdņiem ziedot valsts darbam visas savas spējas un zināšanas un pretī tā nodrošina savu darbinieku eksistenci un rada viņiem tādus darba un eksistences apstākļus, kādos darbinieks varētu ilgi uzturēt savas darba spējas.1
Referātā es aplūkošu ierēdņu tiesības un pienākumus gan no vēsturiskā aspekta, gan to regulējumu patreiz Latvijā un vairākās ārvalstīs (ASV, Anglijā, Francijā, Vācijā).…
