Indivīda, sabiedrības un valsts attiecību izpratne 20.gadsimta liberālismā

Kā zināms, 20.gadsimts pasaules vēsturē ir iegājis ar diviem ļoti nežēlīgiem pasaules kariem, kurus veicināja arī dažādu politisko ideoloģiju un teoriju attīstība. Tas noveda pie tā, ka pētnieki sāka pievērsties jau iepriekš minēto gadījumu izpētei un politikas teorija it kā tika atlikta otrajā vietā. Jo visi gribēja uzzināt kāpēc ir noticis tā kā notika, un vai bija iespējams novērst šo traģēdiju?
Lai gan 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā sociālisms neapšaubāmi bija vadošā politiskā teorija, tomēr jau mūsdienās liberāļi un neoliberāļi ir atguvuši savas vadošās pozīcijas. Kas lielā mērā notiek tādēļ, ka uz sociālismu ideoloģijas bāzētā PSRS pierāda, ka tā nevar konkurēt ar brīvo tirgus ekonomiku.
Referātā mēģināšu apskatīt kāda ir liberālā politiskā teorija 20.gadsimtā. Tā kā liberālisms ir vadošā politiskā teorija 20.gasimtā, tad loģiski, ka arī ļoti daudz politikas pētnieku ir pievērsušies liberālisma pētīšanai vai paši ir veidojuši savas liberālās teorijas. Tāpēc darbā izvēlējos salīdzināt trīs liberālisma teorētiķus – Džonu Rolzu, Fridrihu Haijeku, Ronaldu Dvorkinu un Robertu Noziku. Kuri, manuprāt, ir vieni no ietekmīgākajiem liberālisma politikas teorētiķiem 20.gadsimtā un tajā pašā laikā viņu politikas teorijas daudzos jautājumus nonāk diezgan lielā pretrunā viens pret otru. Tāpēc centīšos noskaidrot, kas šiem autoriem ir kopīgs un kas atšķirīgs, un kāds tad īsti ir liberālisms 20.gadsimtā.
…