Epidemioloģija.
Vēdertīfa nūjiņa ir kosmopolītiski izplatīta pa visu zemeslodi, tomēr biežāk tā ir sastopama siltajās klimatiskajās joslās. Arī ziemeļos sliktos sanitāros apstākļos nereti ir sastopami saslimšanas gadījumi. Parastajos apstākļos vēdertīfa infekcijas avots un vīrusa rezervuārs ir slimais cilvēks vai veselais baktēriju nēsātājs, kas izdala Bact. Typhi galvenokārt ar izkārnījumiem un arī urīnu. Dzīvnieki ar tīfu neslimo, un tādēļ ilgi nevarēja atrast eksperimenta modeli.
Kā jau minēts tīfa nūjiņa izdalās no infekcijas avota ar izkārnījumiem, urīnu, retāk ar krēpēm, siekalām, sviedriem un mātes pienu. Slimais cilvēks var būt sevišķi bīstams infekcijas avots pēdējās inkubācijas dienās, slimības un visas rekonvalescences perioda laikā. Visvairāk baktēriju izdalās slimības laikā, bet epidemioloģiskā ziņā slimnieks tad nav sevišķi bīstams, jo parasti atrodas slimnīcā (sevišķi smagos gadījumos) un baktērijas neizplata; toties daudz bīstamāki ir slimnieki, kuri pārcieš slimību vieglā, abortīvā vai ambulatorā formā, kas ir grūti diagnosticējama, un tādēļ šie slimnieki bieži vien staigā apkārt vai ārstējas mājās, izdala tīfa nūjiņas lielā daudzumā, inficē savas rokas, veļu, produktus utt. un līdz ar to izplata arī infekciju. Sevišķi bīstami ir baktēriju nēsātāji – rekonvalescenti, jo apmēram 10 – 20% no visiem, kas slimojuši ar tīfu un paratīfu, pēc tam ilgāku laiku izdala baktērijas. Ja tādi cilvēki dzīvo sliktos apstākļos, var rasties atsevišķi tīfa perēkļi.
Parasti (80 – 90%) pirmajās nedēļās pēc temperatūras normalizēšanās arī baktēriju izdalīšanās ieilgst līdz 3 mēnešiem pēc saslimšanas, to sauc par akūtu, ja ilgāk – par hronisku baktēriju nēsātāju. Par hroniskiem baktēriju nēsātājiem visbiežāk kļūst cilvēki, kas sirgst ar žultspūšļa, žults vadu vai urīnizvadīšanās ceļu iekaisumu.
Epidemioloģiskā ziņā visbīstamākie ir tie baktēriju nēsātāji, kuriem ir sakars ar pārtikas produktiem (pavāri, pārdevēji, noliktavu pārziņi, personas, kas strādā bērnu kolektīvos, slimnīcās utt.). vēl varētu minēt tranzistoros baktēriju nēsātājus, kuriem epidemioloģiskā ziņā nav sevišķas nozīmes, jo nēsāšanas ilgst tikai dažas dienas.
…
