1. ATŠĶIRĪBAS STARP RŪPNIECISKO (INDUSTRIĀLO ĪPAŠUMU) UN AUTORTIESĪBĀM
Intelektuālais īpašums ir tiesības uz atsevišķiem cilvēka prāta darbības rezultātiem, kam piemīt nemateriālās dabas vērtība. Intelektuālais īpašums neaizsargā idejas kā tādas, to absolūtā nozīmē, bet ideju specifiskās izpausmes (autortiesības) vai ideju (zināšanu, informācijas) praktisku pielietošanu lietderīgos izstrādājumos. Intelektuālais īpašums sastāv no vairākiem komponentiem - tos prasmīgi kombinējot, var panākt efektīvu aizsardzību. Intelektuālā īpašuma tiesības iedala divās grupās: rūpnieciskā īpašuma tiesībās un autortiesībās .
Tradicionāli ir divi intelektuālā īpašuma veidi – rūpnieciskais īpašums un autortiesības – tiek pretstatīti. Taču, jo tālāk attīstās tehnoloģijas un ekonomika, jo skaidrāk iezīmējas šā pretstatījuma relatīvais raksturs. Ņemot vērā, ka autortiesību jaunradei vajadzīgi aizvien lielāki ieguldījumi, turklāt darbu laišana klajā un izplatīšana aizvien vairāk globalizējas, arī pretstats starp rūpniecisko īpašumu, no vienas puses, un autortiesībām kā “nerūpnieciska” jaunrades produkta aizsardzības metodi, no otras puses, kļūst nosacīts. Spilgts piemērs šai atšķirības nonivelēšanai ir datorprogrammu aizsardzība. Atbilstoši tradicionālajam uzskatam datorprogrammas aizsargā autortiesības, tomēr aizvien biežāk datorprogrammu aizsardzībai lieto arī patentus . …
