Šo tematu izvēlējos, jo intelektuālā īpašuma loma pasaules ekonomikā strauji pieaug. Ja vēl pirms 20 – 30 gadiem tā daļa attīstīto valstu vadošo firmu aktīvos sastādīja procentus, tad pašlaik sastāda jau desmitiem procentu. Piemēram, šodien preču zīmes „Coca – Cola” vērtība daudzkārt pārsniedz pašu firmas rūpnīcu vērtību.
Lai mūsdienu patērētāju ar kaut ko pārsteigtu un piespiestu viņu iegādāties preci, nepieciešams ieguldīt daudz darba, izdomas gan paša produkta radīšanā, gan arī tā iepakojuma izstrādāšanā. Nepieciešamība pēc šo darbu rezultātu, kā rūpnieciskā īpašuma objektu, drošas aizsardzības stimulē likumdošanas un atbilstīgo procedūru attīstību, jo tikai tā jauno sasniegumu īpašnieks var būt pārliecināts, ka atmaksāsies viņa izdevumi, ka viņš gūs ekonomisko izdevīgumu un izrausies uz priekšu nežēlīgajā konkurences cīņā. Tieši tāpēc pasaules vadošajās valstīs pastāv precīza intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēma, kas iekļauj sevī gan likumdošanu, gan arī gadu desmitos uzkrājušos praksi. …
