Secinājumi
Lai arī interneta komunikācija var veicināt alternatīvas atklātības formas, arī alternatīvas iespējas dažādu darbu un uzdevumu veikšanā, komunikācijā iesaistīto dalībnieku mijiedarbība atšķiras no tās racionālās komunikācijas, kas, pēc autores domām ir problemātisks jautājums, jo liela sabiedrības daļa vēl joprojām uzticas un lieto standarta dokumentu kārtošanu, atbilstošu paražu tiesībām, vairoties no dažādu e-dokumentu izmantošanas, e-paraksta pielietošanas u.c., kas rada zināmas sekas, jo pēc autores uzskatiem, sistēma nevar strādāt pilnīgi, ja tajā ir vājie posmi, šajā konkrētajā gadījumā – cilvēciskā faktora ietekme, citējot M.Kitsingu: ja e-pārvaldes ieviešanu kavē politiski vai ekonomiski faktori, tad šis projekts kļūst par politiskās elites projektiņu. Citiem vārdiem sakot: „digitālo plaisu” nav iespējams pārvarēt, kamēr sabiedrībā nav pārvarēta „pārticības plaisa.
Šobrīd attīstība lielā mērā atkarīga no politiskās situācijas valstī – lobēšanas, apstākļiem, nostājām, kā jebkurā sfērā, jo vairāk cilvēku, vairāk viedokļu, respektīvi problemātiska kopsaucēja rašana, kas radītu maksimāli produktīvu rezultātu.
Attīstība uzliek par pienākumu valsts un pašvaldību institūcijām pastāvīgi attīstīt e-pārvaldi, jo visaktuālākā ir nepieciešamība nodrošināt esošās informācijas publisku pieejamību, piekļuvi publiski pieejamajiem datiem dažādās informācijas sistēmās, lai veidotu jaunus pakalpojumus.
Veiksmīgai e-pārvaldes attīstībai būtu nepieciešams aktīvāks un atklātāks dialogs ar sabiedrību, e-pārvalde vienlaikus ir instruments, kā to nodrošināt, nākotnē tas var mainīt arī demokrātijas procesus, paaugstinot iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē.
Internets valsts un pašvaldības iestādēs ieņem arvien lielāku nozīmi, radot iespējas daudzas manuālas darbības automatizēt. Būtiska loma uzlabojot klientu apkalpošanu, arī iestādes iekšējos un starp iestāžu sadarbības procesus, kas sekmē pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, atvieglo administratīvos procesus iedzīvotājiem un uzņēmējiem un veicina informācijas pieejamību. Tāpat jānorāda, kad izmantojot ārpakalpojumus, atbalstot un piesaistot tos, būtiski ir apzināties riskus, plusus un mīnusus ko tie sniedz, jo veiksmīga to izmantošana uzlabo organizācijas finansiālos rādītājus, tādējādi ietekmējot vispārējo tautsaimniecības attīstību. To izmantošanai ir nepieciešamas precīzi izstrādātas ekonomiski un sociāli pārbaudītas metodes. Tā kā pašlaik ārpakalpojumi Latvijas organizācijās tiek izmantoti aizvien vairāk, prasības pēc tiem palielinās, ļaujot šajā tirgus segmentā attīstīties jauniem uzņēmumiem.
…
