Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:141811
 
Evaluation:
Published: 05.11.2003.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 10 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Iezvanpieeja    5
1.1.  Iezvanpieejas raksturojums    5
1.2.  Iezvanpieeju sniedzēji (IPS) Latvijā    7
2.2.1.  Apollo    7
2.2.2.  DEAC    8
2.2.3.  Delfi    9
2.2.4.  LATNET    9
2.2.5.  Telia MultiCom    9
2.2.6.  9008000    10
2.  ISDN    12
2.1.  mājas ISDN    11
2.3.  biroja ISDN    12
3.  DSL    13
3.1.  DSL raksturojums    13
3.2.  Mājas DSL    13
3.3.  Starta DSL    14
3.4.  Ultra DSL    15
4.  Radiopieslēgums    17
5.  Ciparu nomātās līnijas    18
6.  Kabeļu pieslēgums    19
7.  GSM mobīlā telefona interneta pieslēgums    20
8.  I-Māja    21
9.  Interneta pieslēguma veida izvēle    22
  Secinājumi    23
  Bibliogrāfija    24
  Anotācija    25
Extract

1.Iezvanpieeja
1.1. Iezvanpieejas raksturojums
Iezvanpieeja ir visvienkāršākais veids kā piekļūt Internetam. Savas vienkāršības dēļ tā ir ļoti populāra un no visiem, kas lieto Internetu 40 % (pielikums 7.) to dara ar iezvanpieejas starpniecību. Telefona līniju ir pietiekami daudz un sakaru modernizācijas dēļ to kvalitāte uzlabojusies, kas vairāk attiecas uz pilsētām. Parādoties 900. sērijas maksas pakalpojumu numuriem, iezvanīties ir kļuvis vēl vienkāršāk, jo nav ne reģistrācijas, ne paroles, nepieciešams uzgriet tikai numuru. Iezvanpieeju labāk izvēlētis, ja Internets tiek lietots neregulārai e-pasta pārbaudei. Tomēr pieredze liecina, ka iezvanpieeja ātri kļūst neizdevīga. Arī psiholoģiski ir nepatīkami sērfot Internetā, apzinoties, ka ar katru internetā pavadīto minūti pieaug pakalpojuma kopējais rēķins. Jebkurā gadījumā datu pārraides ātrums ir mazs un nopietniem pasākumiem, tādiem kā video un audio materiāla lejupielādei ir pilnīgi nepiemērots, pat tad, ja izmanto salīdzinoši ātro ISDN līniju. Šobrīd sākuma līmeņa patstāvīgo pieslēgumu abonēšanas izmaksas nav lielākas par Ls 20–40 mēnesī. Tik pat liela summa jāmaksā par aptuveni 15 stundām mēnesī, izmantojot 900. līnijas iezvanpieeju darba laikā. Stunda Internetā izmaksā Ls 2,4, ieskaitot telefona sarunas cenu, jo darba laikā nav spēkā atlaides. Izdevīgāk ir lietot reģistrēto iezvanpieeju, jo sērfot internetā darba laikā būs lētāk, taču tāpat tiks skaitīta katra Internetā pavadītā minūte, par kuru jāmaksā. Latvijā iezvanpieejas zemā popularitāte ir saistīta ar Lattelekom vietējo telefona līniju tarifiem. Lētais un vienkāršais iezvanpieejas pieslēgums izmaksā ļoti dārgi, ja tas tiek lietots bieži. Izmantojot šo pieslēgumu dažas stundas dienā, izmaksas vairākkārt pārsniedz lētākos patstāvīgos pieslēgumus. Tomēr patstāvīgajiem pieslēgumiem parasti ir augstākas ieviešanas izmaksas un ne visur tādus ir iespējams ievilkt. Toties iezvanpieeju var izmantot jebkur, nepieciešama tikai telefona līnija. Tomēr jāņem vērā, ka vecās analogās līnijas un lauku rajonos netiek nodrošināta maksimālā datu pārraide līdz 54 Kbit/s (pielikums 1.). Pārraides ātrumi vietām ir pat 2–3 reizes zemāki par teorētisko maksimumu. Reāli tos var izmantot tikai e-pasta lietojumiem. Web lapu pārlūkošana ar ātrumu, kas zemāks par 33 Kbit/s, praktiski nav iespējama vai arī ir ļoti apgrūtinoša. Iezvanpieeja ir ērts pagaidu risinājums patstāvīgā pieslēguma avārijas gadījumā. ISDN iezvanpieeja spēj nodrošināt ātrumu 64–128 Kbit/s, atkarībā no izmantoto kanālu skaita. ISDN līnija vienlaikus nodrošina divus kanālus, katru ar 64 Kbit caurlaidību. Atkarībā no vajadzībām internetam var izmantot vienu vai abus kanālus. Jārēķinās, ka ISDN līnijām ir augstāka abonēšanas maksa. Vienlaicīgi izmantojot abus kanālus darbam, tiek aprēķināta divkārša maksa par telefona sarunu. ISDN tehnoloģija nav pieejama visur. Vislielākais ieguvējs ir fiksētā tīkla operators Lattelekom, jo liela daļa naudas, kas samaksātas par iezvanpieejas pakalpojumu izmantošanu, nonāk fiksēto telefona sakaru nodrošinātāja budžetā. Arvien vairāk iezvanpieejas pakalpojumu sniedzēji mēģina atbrīvoties no Lattelekom atkarības.
Iezvanpieejas pieslēgumam nepieciešams pievienot modēmu (pielikums 8.). Modēms ir ierīce, kas ļauj pārsūtīt datus pa parastu telefona līniju. Vārds modem cēlies no vārdu virknējuma modulator - demodulator - dati vispirms tiek modulēti jeb pārveidoti skaņā, bet telefona līnijas otrā galā esošais modēms skaņu demodulē, iegūstot sākotnējo datu plūsmu. Modēmi mēdz būt iekšējie un ārējie. Lai jau nopirktam datoram ievienotu iekšējo modēmu, kas izskatās kā neliela platīte ar mikroshēmām un citām detaļām, nāksies atvērt datora korpusu un ievietot modēmu datora iekšienē. Ārējie modēmi ir glītāki, jo tie nav jāliek datorā iekšā, bet gan jāpievieno datoram caur seriālo portu. Ārējiem modēmiem mēdz būt vairākas gaismas diodes, kas datu pārsūtīšanas laikā mirgo - var novērot, kā norisinās datu pārsūtīšana. Trūkums ārējam modēmam - tas (tieši) jāpievieno pie elektrības tīkla.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1114911
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register