SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Katram no mums ir tiesības iegūt savā īpašumā nekustamo īpašumu. Īpašums ir absolūta tiesība un ikvienai trešai personai ir pienākums atturēties no cita īpašuma aizskaršanas. Lai iegūtu īpašumu, tā pamatā īpašuma iegūšanas darbības priekšnoteikums veidojas no viena vai vairākiem juridiskiem faktiem.
Tiek izšķirti divi īpašuma iegūšanas pamatveidi - atvasinātā un sākotnējā iegūšana. Sākotnējā īpašuma tiesības iegūšanas veidā var iegūt ar piegūšanu; ievācot augļus; ar pieaugumu; ar ieilgumu, savukārt, atvasinātie īpašuma iegūšanas veidi ir īpašuma nodošana; īpašuma attiesāšana; atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām; mantošana; speciāli gadījumi – privatizācija un denacionalizācija.
Īpašuma iegūšana ar nodošanu ir viens no raksturīgākajiem īpašuma iegūšanas veidiem un lai rastos īpašuma tiesības uz šāda pamata, tad ir jāievēro divi nosacījumi: lietas nodošana jaunajam ieguvējam un darījums, kas uz to vērsts, t.i., atsavināšanas darījums.
Īpašuma atsavināšana var izpausties dažādi, gan kā atsavināšanas darījuma, gan arī kāda cita darījuma vai pat notikumu rezultāts, kam vēlāk pievienojas atsavināšanas darījums.
Viena no būtiskākajām detaļām īpašuma nodošanas procesā ir īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā, tas arī tiek noteikts CL 994.pantā, ka “par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās”. Īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā ir ļoti liela loma. Zemesgrāmatā tiek atspoguļots, kas ir nekustamā īpašuma īpašnieks, kuram uz to ir tiesības.
Zemesgrāmatu institūts tika radīts ar mērķi, lai tiktu aizsargātas īpašuma tiesības. Sākot ar 2012. gada 1. janvāri zemesgrāmatu nodaļas atrodas rajona (pilsētas) tiesu sastāvā. Zemesgrāmatu nodaļa pārzina zemesgrāmatas, kā arī izskata pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu.
…