Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:949106
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.06.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    1
2.  Īpašums (vispārīgs raksturojums)    3
3.  Īpašuma iegūšana ar piegūšanu    4
4.  Īpašuma iegūšana ar pieaugumu    7
5.  Īpašuma iegūšana ar nodošanu    10
6.  Īpašuma iegūšana ar ieilgumu    11
7.  Kopīpašums    12
8.  Īpašuma tiesību aizsardzības problēmas    13
9.  Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā (koroborācija)    15
10.  Secinājumi    16
11.  Izmantotās literatūras saraksts    17
Extract

Īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma tiesību .1
Par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības. 2
Senajā Romā īpašums, kas bija iegūts atbilstoši visiem tā laika noteikumiem, tika saukts par kviritu īpašumu, kas galvenokārt bija zemes īpašums. Vēlākajos gadsimtos kad no prētoru ediktiem bija izveidojušās prētora tiesības, īpašumtiesības attiecināja arī uz kustamu mantu. Līdzās kviritiskajām īpašumtiesībām izveidojās bonitārais īpašums. Tas izveidojās saskarē ar svešzemniekiem, kas ieradās Romā lielākoties kā tirgotāji.
Kad nebija iespējams izpildīt visas lietas iegūšanas akta prasības, lietas pircējs vai pārdevējs lūdza prētoram atļauju iegūt lietu bez formalitātēm. Noskaidrojis lietas apstākļus, prētors atļāva lietu iegūt vienkārši ar nodošanu. Tādā veidā iegūto īpašumu sauca par bonitāro īpašumu. Iegūtā lieta iegāja kā sastāvdaļa ieguvēja īpašumā – bona. Lietas ieguvējs pēc stingrajiem seno civiltiesību noteikumiem formāli nebija īpašnieks, taču faktiski viņš tāds bija.3
Var secināt, ka romiešu privātīpašums veidojās pa diviem paralēliem attīstības ceļiem: 1) pa seno, kviritu tiesību ceļu un 2) prētora darbības ceļu. Jurists Gajs to skaidri pateicis: „ Romas pilsoņiem ir divejāds īpašums – bonitārais, vai kvaristiskais īpašums.” Justiniāna likums noteica, turpmāk nedrīkst vairs pastāvēt tāda atšķirība starp īpašumiem un īpašniekiem.4
Senajā Romā īpašumā varēja iegūt dzīvniekus, putnus, zivis. Tiklīdz kāds šīs dzīvās būtnes noķer, tās kļūst par viņa īpašumu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1183399
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register