Izcilu pedagogu un psihologu rotaļu teorijas un klasifikācija.

Mūsu dzīvi arvien vairāk nosaka pētījumu rezultāti un tehnikas sasniegumi. Gandrīz vairs nav tādu profesiju, kurās nebūtu vajadzīgas zināšanas, kas saistītas ar zinātni un tehniku. Un jau tuvā nākotnē būs jāzina daudz vairāk nekā šodien. Tādēļ ir labi, ja laikus sāk šīs zināšanas iegūt. Ikviens var to veikt rotaļājoties. Tā patiešām ir rotaļa, kas rada zināšanas.
Jautājums par rotaļas lielo nozīmi un lomu bērnu dzīvē ir plaši izklāstīts daudzu aizrobežu autoru darbos, kā arī latviešu autoru darbos.
Psihologs Bronfenbrenners ir teicis: „ ... būtiska nozīme ir tiešai vecāku iesaistīšanai aktivitātēs, kas veicina bērna attīstību un jo agrāk šīs nodarbības sāk, un, jo ilgāk tās turpina, jo lielāks labums no tā ir bērnam.”
Rotaļa ir īpaša kultūras forma. Kultūra ir sociāli nodoto uzvedības paraugu, prasmju, ticējumu, institūtu un citu noteiktai sabiedrībai raksturīgu cilvēka darbības un domāšanas kopums. Rotaļa ļauj iegūt brīvību, izrauties no pārlieku reglamentētas dzīves. Filozofs Augusts Milts atzīmē, ka nepietiekamība satrauc, uztrauc emocijas, tālāk vada jūtas un fantāzijas. Rotaļa jauc, maisa dažādas izjūtas raksturus. Tā iziet ārpus pretstatiem: labais – ļaunais , labais – sliktais ; gudrība – muļķības , skaistais – neglītais u.t.t. Tā savij bailes ar cerību, trauslumu ar stiprumu, zaudējumu ar laimestu. Rotaļa spējīga pacelt ikvienu cilvēku „ spožā bezrūpībā” un kopā ar brīvību un fantāziju rotaļa spēj visu.
Psihoanalītiķis un psihologs Z.Freids norādīja, ka mīļākā un visiecienītākā bērna darbība ir rotaļa. Rotaļā katrs bērns līdzīgs rakstniekam : bērns it kā rada savu personisko pasauli, vai arī sakārto šo pasauli tā, kā viņam patīk. Z. Freids uzsver arī to , ka bērni pret rotaļu attiecas ļoti nopietni un ar lielu prieku un dedzību rotaļā ieliek visas savas emocijas. Zigmunds Freids uzskatīja, ka bērns rotaļājoties šai „ sadomātajā’’ dzīvē „ izdzīvo’’ savas tieksmes un vēlmes.

…