Definējot publisko sfēru tiek izmantoti tādi jēdzieni kā publisks un privāts, kam ir vairākas nozīmes, tomēr līdz pat mūsu dienām zinātnieki nav spējuši izkristalizēt trāpīgākus apzīmējumus. Runājot par publisko sfēru – publisks nozīmē atvērts visiem, bet saistīts ar valsti. „Publisks” ir kā kritērijs kritiskai spriestspējai. Savukārt publiskā sfēra ir specifiska publiska joma, kas tiek pretstatīta privātajai
Habermas ir neapšaubāmi viens no ietekmīgākajiem demokrātijas un publiskās sfēras teorētiķiem. Viņš publisko sfēru definē kā vietu, kur privātas personas sanāk kopā, lai veidotu sabiedrisko, publisko viedokli (Habermas, 1993). Šai sfērai ir vismaz četras atšķirīgas iezīmes:
1. ikviena un visas personas sanāk kopā (sākumā);
2. lai apspriestu visu interesējošus tematus;
3. bez uzsvara uz sociālo statusu;
4. lai sasniegtu racionālu consensus ar kritiskas diskusijas palīdzību(Calhoun, 1992, Fraser 1993).
Pēc Habermas, šāda veida publiskā sfēra sākotnēji radās Anglijā, 17.gadsimtā satiekoties ģimenei, tirgum un jaunajai valsts iekārtai. Ģimene ir kā obligāts priekšnoteikums publiskajā sfērā, jo tajā tiek veidotas personības, piemēram, ar ģimenes sociālo dzīvi un noveļu lasīšanu. Attīstoties publiskajai sfērai, ģimene tika pārveidota par vēl personīgāku veidojumu.
…