Izspiešanas jēdziens ir izveidots jaunākās tiesībās no Romiešu concussio.Sākumā concussio nozīmēja nelikumīgu piespiešanu izdot lietu.Ar izdošanas elementu šī primitīvā izspiešanas konstrukcija atšķīrās no zādzības , ar kuru arvien saistījās priekšstats par paņemšanu.Samērā agri virsroku tomēr guva izspiešanas plašāka izpratne,proti,ka izspiešana ir uzskatāma par nelikumīgu piespiešanu piekāpties attiecībā uz visādiem mantiskiem labumiem.
183.pants , kas paredz atbildību par izspiešanu ir iekļauts krimināllikuma (turpmāk – KL) XVIII nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”.Šajā nodaļā iekļauti tikai nodarījumi , kuri tieši apdraud īpašuma intereses , lai gan arī citās KL sevišķās daļas nodaļās ir normas , kurās paredzēti bistami nodarījumi pret tiesībām uz īpašumu. Tie ir tīši vai aiz neuzmanības izdarīti nodarījumi , kas apdraud mantas īpašnieka valdījuma vai lietojuma tiesības , vai tiesības brīvi rīkoties ar savu mantu , un šo nodarījumu dēļ cietušajam tiek nodarīts mantisks kaitējums.
Latvijas Republikas krimināllikuma 183 . pantā ir teikts , ka izspeišana ir: Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības,piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem , piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem,piedraudot iznīcināt viņu mantu vai radīt viņiem citus būtisku kaitējumu.
Izspiešanu kvalifičejoši apstākļi ir ,ja izspiešana ir izdarīta atkārtoti , vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās , vai ja tā izdarīta , lietojot vardarbību , ieročus vai sprākstošas vielas.…
