Nobeigums
Izziņas iestādēm, īpaši policijā, pieder milzīga loma noziegumu atklāšanas un novēršanas uzdevumos mūsu valstī. Visbiežak pieteikumus par noziedzīgiem nodarījumu konstātēšanu iesniedz tieši policijā. Likums savukārt reglamentē izziņas izdarītājam, ka procesa virzītājam piņemt attiecīgos lēmumus savas kompetences ietvaros – krimināllietas ierosināšana/atteikšana, operatīvo pasakumu ne/veikšana, pirmstiesas izmeklēšanas ne/veikšana, kā arī veikt citus Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā darbības nolūkā pilnīgi, vispusīgi un objektīvi atklāt noziegumu un sauktu tikai vainīgo pie atbildības. Svarīgi šajā aspektā ir tas, ka no izziņas iestādes paveikto darbu būs tālāk atkarīgas noziedznieka atmaskošana un saukšana viņu pie atbildības. Tātād var izsecināt – jo veiksmīgāk tiks paveikta izziņas darbība, jo objektīvāk, pilnigāk in vispusigāk tiks atklāta krimināllieta. Tomār mūsu realitātē izziņas iestādes darbības efektivitāte vēl nesasniedza izcilus rezultātus. Iespējas vēl nav pilnībā realizētas. Atrisināšanas ceļi ir jāmeklē ne tikai darbinieku profesionālajā sagatavotībā, bet arī likumā. Pirmais veiksmīgais solis tika izdarīts – Latvijas PSRS Kriminālprocesa kodess palika pagatnē ar savam dazādam neskaidrībām par daudziem jautājumiem. Tagad, šajā gadsimtā ir gaidāms jauns pasākums – jaunais Kriminālprocesa kodekss. Tomēŗ, ir jāatzīst, ka tajā vēl daudz kas ir jāpilnveido. Mēs jau tālu nepagajam no padomju laikiem. Kā piemēru var minēt tādu kriminālprocesa institūtu, kā pieaicināti, kas vēl paliek kriminālprocesuālajā darbībā. Var būt tā pamatā ir neuzticēšanos policijas vai citu izziņas iestāžu darbiniekiem... .Bet var but tas ir tikai kaitītigs ieradums, no kura mēs neesam spējīgi tiktu vaļā.
Dzīve nestāv uz vietas, tā mainās un kustas pamazam pie pilnības. Tas pats ir attiecināms uz likumiem. Vēl tomēr ir jāpaiet laikam, lai beigu beigās iegūstu pozītīvu rezultātu. Tātād gaidīsim!
…
