Jaunās publiskās pārvaldes teorijas pielietojums Rīgas pašvaldībā

20. gs. beigās pasaulē aktuāla kļuva valsts pārvaldes reorganizācija. Reformu ceļā tika mainīta pārvaldes loma valsts veidošanā. Vecā sistēma vairs nespēja funkcionēt, jo tās principi un būtība bija novecojusi un valstij nesa tikai zaudējumus. Tā kā šajā laika posmā sākās globalizācija, tad ideja par jaunas pārvaldes veidošanu izplatījās ļoti ātri. Latviju, tāpat kā citās Centrālaustrumeiropas valstīs šīs idejas parādījās pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad bija jāveido jauna pārvaldes forma ne tikai valstiskā līmenī, bet arī reģionālajā. Darba pirmajā daļā ir veikta jaunās publiskās pārvaldes teorētisko aspektu apskate. Tiek rasts skaidrojums jaunās publiskās pārvaldes cēloņiem. Tāpat apskatītas tiek ieviešanas stratēģijas. Kā būtiski aspekti tiek izdalīti Jaunās publiskās pārvaldes pārvaldītāji un publiskās aģentūras kā viens no publiskās pārvaldes ievērojamākajiem risinājumiem. Šī darba daļa izstrādāta balstoties uz ievērojamākajiem jaunās publiskās pārvaldes pētnieku atzinumiem. Pirmās daļas noslēdzošajā apakšnodaļā ir aprakstīti kritēriji, pēc kuriem tiks analizēta Rīgas pašvaldība. Empīriskajā daļā, kura sastāda otro, trešo un ceturto nodaļu tiks analizēta situācija Latvijas publiskajā pārvaldē veiktās reformas, Latvijas pašvaldībās veiktās reformas un Rīgas pašvaldības izvērtējums pēc izvirzītajiem kritērijiem. Lai mērītu ieviešanas līmeni pašvaldībā, tiek pieņemta mērīšanas skala no „1” līdz „3”. Veidojot otro un trešo nodaļu tiek parādīta valsts vispārējā reformu attīstība un pašvaldību kopējā reformu attīstība, jo šie ir būtiski aspekti, kas ietekmējuši arī Rīgas pašvaldības reformu norisi.