-
Jauniešu valoda - mūsdienu sabiedrības spogulis
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
Saziņa interneta vidē, valodas līdzekļu izvēles īpatnības | 3 | |
Latviešu valodas lietošana internetā | 4 | |
Sabiedrības attieksme par saziņu internetā | 6 | |
Sabiedrības attieksme pret internetā izmantot žargonu | 7 | |
Emociju grafiskie attēli internetā | 8 | |
Latviešu valoda internetā | 10 | |
Nobeigums | 15 |
Nobeigums
Interneta slengs ir jauns termins un mēģinājums kaut kā klasificēt jauno valodas fenomenu interneta vidē, kas ir brīva no likumiem un normām. Valodai nav gramatikas likumu, valodas likums neregulē lietošanas kārtību internetā, lietotājiem ir dota anonimitātes brīvība un sociālo normu ietekme arī ir mazāka kā reālajā dzīvē. Ir ideāli apstākļi valodas izmaiņām, jo īpaši rakstu valodas izmaiņām, jo komunikācija ar datora starpniecību pamatā notiek teksta veidā.
Ņemot vērā visas teorijas, Latvijā veiktos pasākumus, realizētos projektus un to panākumus, veidojot latvisku vidi arī internetā varētu likties, ka viss ir kārtībā un viss ir skaisti, taču reāli liela daļa cilvēku nelieto vis diakritiskās zīmes e-pastā, komentāros, tērzēšanā jeb čatā, bet gan interneta slengu. Interneta slengs parādās visur, kur indivīda līmenī bez cenzūras un īpašas kontroles tiek producēti teksti, ziņojumi un vēsta par valodas izmaiņām.
Vislielākās valodas izmaiņas konstatējamas interneta sarunās, kas visvairāk līdzinās reālās dzīves sarunvalodai. Tā, savukārt, visātrāk parāda izmaiņas valodā. Var apgalvot, ka tērzētāji jeb čatotāji ir atsevišķa cilvēku grupa, kuru valoda ir īpaši izmainījusies. Neapstrīdamas izmaiņas konstatētas arī komentāros un e-pasta vēstulēs. Ar valodas palīdzību internetā tiek attēlotas emocijas. Faktiski rakstu valoda ir vienīgais instruments, ar ko izpaust savu personību. Ārpus interneta rakstu valodā parasti neizmanto tik daudz apzīmējumu, kas atdarina skaņas, kā arī dažādus aizguvumus (no angļu un krievu valodas), vulgārismus un citus slenga elementus.
Ir tikai dažu aptaujas respondentu atzinumi, ka Interneta slengs “pielīp” un cilvēkiem veidojas pieradums to lietot arī ārpus interneta vides. Interneta vide ir vēl jauns un plašs pētījumu lauks gan valodniecībai, gan komunikāciju zinātnēm.
Varētu teikt, ka interneta slenga problēma pašlaik skar tikai nelielu saujiņu cilvēku un ir tikai niecīga problēma. Tas vairāk ir cilvēka kultūras līmeņa jautājums, vai viņš atļaujas piesārņot savu valodu ar slengu, nelieto īstu latviešu valodu internetā, kur vien tas ir iespējams. Protams, arī tas ir ļoti svarīgs aspekts. Pagaidām ar interneta slenga problēmu saskaras lielākoties gados jauni cilvēki, bet dzīve iet uz priekšu. Jaunieši aug, un līdz ar viņiem problēma. Nav iespējams paredzēt tehnoloģiju attīstību tālā nākotnē, tādēļ neskaidra ir arī valodas situācija tehnoloģiju vidē. Tomēr interneta slenga problēma būtu pelnījusi vairāk uzmanības no valodnieku viedokļa, jo tā vairs nebūt nav tikai sistemātiska kļūdīšanās rakstībā. Rungai ir otrs gals – ko līdz teorētiski risināt problēmu, ja tam nav finansiāla atbalsta. Ir izveidotas kvalitatīvas datoru programmas latviešu valodā, taču ne visiem pietiek līdzekļu to iegādei. Bieži vien nākas iztikt ar pirātiskajām programmām.
Lasot e-pasta vēstules, bieži vien nākas sastapties ar problēmām vārdu saprašanā. Varētu diskutēt par to, kuš no diakritisko zīmju lietošanas stiliem ir visprecīzākais, pareizākais, kurš rada vismazāk pārpratumu. Tas ir vienlīdz svarīgi kā privātajā, tā lietišķajā sarakstē. Varbūt būtu nopietni jādomā par kāda vienota standarta ieviešanu, ja nav iespējams nodrošināt visiem iespēju rakstīt un lasīt pareizu valodu e-pastā. Ir atsevišķas sociālas grupas, kas jau sistemātiski ievēro noteiktu stilu. Piemēram, čatotāji.
Interneta slengam ir arī savas pozitīvās īpašības. Vērtējot pavisam subjektīvi: ir taču patīkami, ja visā lielajā interneta tekstu gūzmā un informācijas pārbagātībā atrodas kāds tikai un vienīgi tev adresēts smaids un sveiciens.
…
Parasti intonācija vai saiklis norāda uz emocionālo nokrāsu, tomēr, kā jau tika minēts, tad interneta sarunās nav iespējams dzirdēt sarunu biedra teikto, līdz ar to nav iespējams dzirdēt arī intonāciju. Viens pats saiklis spēj izteikt diezgan maz, tāpēc teikumu beigās parasti pievieno starptautiskos apzīmējumus, kas norāda par pozitīvu vai negatīvu attieksmi, vai runātāja dvēseles noskaņojumu. Kaa tevi sauc?? :)) Man gribaas guleet. :(( Spilgts un emocionāli paspilgtinošs interneta sarunās ir pieturzīmju lietojums teikuma beigās. Cik tev ir gadu??????? , kas norāda pastiprinātu interesi. Vai!!!!!!! – izbrīnu; labi... – daudzpunkte parasti norāda par domas turpinājumu; domaaju................... – runātāja interese vai pārdomas. Bieži vien pārrāvumi tekstā norāda uz sekojošo domu.
- Būt vai nebūt latviešu valodai
- Jauniešu valoda - mūsdienu sabiedrības spogulis
- Kļūdas manā latviešu valodā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Būt vai nebūt latviešu valodai
Research Papers for elementary school7
-
Kļūdas manā latviešu valodā
Research Papers for elementary school18
-
Latviešu valodas vārdu krājums
Research Papers for elementary school3
-
Lāčplēša rakstura iezīmes mūsdienu cilvēkos
Research Papers for elementary school1
Evaluated! -
Jauniešu problēmas Eiropā un Latvijā
Research Papers for elementary school4
Evaluated!