Secinājumi
Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Ir izpētīti dažādi informācijas avoti par ezeriem kā sauszemes ūdenstilpēm, to iedalījumu pēc rašanās, dziļuma, ūdens sastāva, ūdens cirkulācijas, trofijas (barības vielu daudzuma to ūdeņos), ezera tipveida augiem. Ir izpētīta Juglas ezera galvenā problēma – eitrofikācija, tās cēloņi un sekas.
Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Ir analizēta zinātniskā literatūra un citi informatīvie avoti, izpētīti un raksturoti Latvijas ezeru tipi, tiem raksturīgie dabiskās vides augāji un dzīvās radības, ir veikts pētījums Juglas ezera krastos: ir apsekota vide - dokumentēta ar fotogrāfijām, ir izpētīta Juglas ezera apkārtne un antropogēnā faktora ietekme. Ir veikta iegūto datu sistematizācija un ir aptaujāti 58 respondenti par saimnieciskās darbības ietekmi uz ūdens objektiem Rīgā.
Hipotēze par to, ka saimnieciskās darbības rezultātā eitrofikācijas līmenis Juglas ezerā paaugstinās, veicinot tā aizaugšanu un pārpurvošanos, ir apstiprinājusies. Šobrīd Juglas ezers pastiprināti aizaug. Šajā ezerā novērojams blīvs ūdensaugu slānis, sastopamas ezera meldra audzes, kas iestiepjas no 0,5 līdz 2,5 metru dziļumam aiz niedrāja. Ūdens kvalitāte Juglas ezerā ir novērtēta kā vidēja un tas tiek klasificēts kā riska objekts. 2014. gadā Juglas ezerā tika veikti ūdens un grunts kvalitātes mērījumi, pēc kuriem secināja to, ka ezerā ir pārsniegts niķeļa, arsēna un naftas produktu robežlīmenis gruntī, savukārt ūdens hidroķīmiskā sastāva analīzes norāda uz ievērojamiem nitrītjonu, fosfora un amonija jonu pārsniegumiem. Galvenie ezera piesārņojumu izraisošie avoti ir virszemes notece no apkārtējās apbūves teritorijas, tajā skaitā arī lietus notekūdeņi no Rīgas teritorijas un tās rūpniecības uzņēmumiem, ietekupju ienestie notekūdeņi, piesārņojums no sateces baseina (Lielā un Mazā Jugla, Krievupe), rekreācijas slodze ezerā un krastos. Autors izpētīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) veikto monitoringu, kurā tika salīdzināta Rīgas ūdens objektu kvalitāte 2015. gadā, salīdzinājumā ar 2009. gadu – autors varēja secināt, ka ūdens kvalitāte Juglas ezerā šajā laika periodā bija pazeminājusies. Arī aptaujas dati liecina par eitrofikācijas procesa attīstību - 67,2% aptaujāto ir novērojuši Rīgas ūdens objektu pastiprinātu aizaugšanu, savukārt 75,9% aptaujāto ir saskārušies ar situāciju, ka peldvietai, kurai agrāk varēja brīvi piekļūt, tagad var piekļūt ar grūtībām vai arī nevar piekļūt vispār.
…